"Saskaņa" sola apstrīdēt ECT lēmumu, ka apmaksātai priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt tikai valsts valodā

Izmaiņas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas aizliedz pirms vēlēšanām jebkāda veida apmaksātās reklāmās izmantot trešo valstu valodas, tai skaitā krievu, Saeima apstiprināja pirms nepilniem diviem gadiem.

Toreiz par to nemierā bija partija "Saskaņa", kura pērn normu apstrīdēja Satversmes tiesā. Tiesa gan tagad atzinusi, ka pienākums apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā lietot tikai valsts valodu pilnībā atbilst Satversmei, jo šis ir Latvijas drošības jautājums.

"Šajā lietā ir būtiski atzīmēt, ka tieši valsts valodas regulējums ir būtisks Latvijas nacionālās drošības jautājums. Latvijas kaimiņvalsts ir Krievija, kuras ideoloģija, šā brīža situācijā, ir vērsta uz karu un agresiju pret tās kaimiņvalstīm. Savukārt krievu valoda var tikt izmantota kā Krievijas ideoloģijas nesēja," norāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.

Tiesa ceturtdien arī pauda, ka krievu valodas liegums apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā mazina Krievijas dezinformācijas un propagandas ietekmi, iespēju manipulēt ar šajā valodā runājošiem vēlētājiem.

"Tiesa ņēma vērā arī Latvijas drošības iestāžu sniegto informāciju. Vērtējot šo informāciju, tika konstatēts, ka līdztekus parastām valodas funkcijām krievu valoda tiek izmantota kā prokremliski noskaņotās sabiedrības daļas vienojošs elements," saka Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa.

Tikmēr partija "Saskaņa", kura šo normu vēlējās apstrīdēt, aizvien uzstāj, ka tā ir pārmērīga. Partijā uzskata, ka šis ierobežojums nekādi nemazina dezinformāciju un Kremļa ietekmi un efekts ir tieši pretējs.

"Tas tiek paskaidrots, ka tie ir ģeopolitiskie riski. Bet vienlaikus tie, kas ir saistīti ar tiem ģeopolitiskajiem riskiem, propagandas kanāli, viss pārējais, turpinās funkcionēt. Tas nozīmē, ka citi krieviski turpinās lamāt Eiropas Savienību, bet krieviski es paslavēt Eiropas Savienību vairs nedrīkstu," satraucas partijas "Saskaņa" valdes līdzpriekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Tādēļ partija arī plāno turpina cīnīties, lai savus vēlētājus varētu uzrunāt krieviski un gatavojas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

"Mēs ar to rēķinājāmies, un, ja šajā gadījumā ir nelabvēlīgs lēmums, tad attiecīgi par šo jautājumu debatēsim Strasbūrā," sola Ušakovs.

Satversmes tiesa gan norāda, spriedums nenozīmē pilnīgu aizliegumu, priekšvēlēšanu laikā, komunicēt ar vēlētājiem krievu valodā. Uzrunāt tos, piemēram, sociālajos tīklos, aizvien var jebkurā valodā, taču ir aizliegts maksāt, lai šos ierakstus redz plašāka auditorija.