Uz saturu

Bargāki sodi, mazāk dzērājšoferu: kāpēc Latvijas ceļu asiņainā statistika nerūk?

Aizvadītais gads uz Latvijas ceļiem bijis asiņains – satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 118 cilvēki, un smagi cietušo skaits turpina pieaugt. Kāpēc, pat par spīti bargākiem sodiem un mazākam dzērājšoferu skaitam, traģisko avāriju joprojām ir tik daudz? Uz to atbildes meklēja Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, satiksmes drošības eksperti atklāj bēdīgu ainu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pērn kopumā satiksmes negadījumos gājuši bojā 118 cilvēki, kas ir par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Smagi cietuši 326 cilvēki, kas ir par 13 vairāk nekā 2024. gadā, bet viegli cietuši 3528 satiksmes dalībnieki.

Policija secina, ka sabiedrības uzvedību ietekmējuši 2022. gada grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par braukšanu reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles. Tomēr dzērājšoferi ir milzu problēma aizvien.

Pērn par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā sākti 2990 administratīvā pārkāpuma procesi un kriminālprocesi, kas ir par 298 mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr traģisku avāriju skaits nemazinās. Cilvēku uzvedība pie stūres bieži vien ir neizprotami agresīva.

Daudzos gadījumos traģēdijas notiek, šoferiem braucot dzērumā, bez tiesībām. Kāpēc tā, lai gan sodi formāli ir ļoti bargi? CSDD smago negadījumu izpētes projektam vēl nepieciešami vairāki gadi, lai saprastu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji tik bezatbildīgi uzvedas uz ceļiem, riskējot ar savām un līdzcilvēku dzīvībām, saka eksperts.

Oskars Irbītis
Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis

"Piemēram, 2025. gadā A12 ceļš pie Rēzeknes ļoti izcēlās, kur līdz tam nekas nenotika. 2024. gadā cīnījāmies par Liepājas šoseju, 2025. gadā bija problēmas uz Ventspils šosejas, uz Liepājas vairs nebija. Tāpēc gada griezumos situācija ļoti mainās. Šī izpēte jāveic ilgāku laiku."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bet jau tagad skaidrs – jo vairāk vidējā ātruma radaru, jo prātīgāk cilvēki brauc.

Pēteris Leiškalns
LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts

"Braucot pa šoseju, visu laiku jābūt sajūtai, ka es esmu zem ātruma kontroles. Lielākā problēma nav pats ātrums, ja mēs saliekam ātruma ierobežojumus stulbus, nenormāli zemus, vienmēr pieaugs ātrumpārkāpumu skaits. (…) Otra lieta – izslēgt muļķīgās apdzīšanas. Cilvēki domā, ka piesātinātā plūsmā iegūt laiku. Nevar! Var iegūt 2-3 sekundes."

Bet nesodāmības sajūtu pārgalvīgajiem braucējiem iespējams rada katastrofāli mazais policistu skaits uz ceļiem, saka eksperts.

Oskars Irbītis
Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis

"Ir jāstiprina policijas resursi. Bez tā netiksim galā ar neadekvātajiem braucējiem, braukšanu alkohola reibumā, bez tiesībām, ar ļoti sliktā stāvoklī esošiem transportlīdzekļiem. Bez policijas resursu stiprināšanas nebūs šis panākums. Bet kombinētais rezultāts elektroniskās iekārtas plus policija dos rezultātu."

Likumsargi skaidro, ka aizvien ir ļoti daudz vakanču, policisti gaida jaunas darba rokas, kas ļoti pietrūkst.

Juris Jančevskis
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks

"Noteikti piekrītu, ja nebūtu tik daudz vakantās vietas, aizturēto skaits pieaugtu. Līdz ar to mums būtu vairāk iespēju reaģēt uz šīm pārbaudēm un konstatēt šos gadījumus."

Diemžēl arī šis gads iesācies ar daudzām asiņainām avārijām – šogad satiksmes negadījumos gājuši bojā jau 19 cilvēki.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm