Kā strādā vidējā ātruma radari, un vai tas būs bieds joņotājiem?

Ceļu satiksmes drošības direkcijas Elektromobilitātes un radaru sistēmas daļas vadītājs Pauls Beinarovičs "’tv3.lv’’ skaidro – vidējā ātruma kontroles kameras ir vidējā ātruma kontroles posms, kura sākumā un beigās ir izvietotas kameras. Tās strādā pēc principa, kur sākumā ar fotogrāfiju, uz kuras ir laika zīmogs, tiek fiksēts posmā iebraukušais transportlīdzeklis. Tāda pati fotogrāfija ar laika zīmogu tiek uzņemta arī brīdī, kad auto izbrauc no posma galapunktā.

Lasi vēl: "Zebra" skaidro, vai un kad liks sodu par +1 kilometru stundā?

Tā kā vidējā ātruma kontroles posma garums ir zināms līdz pat centimetram, pielietojot elementāru matemātisku formulu (distanci izdalot ar posmā pavadīto laiku), tiek aprēķināts transportlīdzekļa vidējais ātrums. Beinarovičš uzsver: "’Būtiski ir tas, ka šī metode ļauj satiksmes plūsmu padarīt vienmērīgāku, likt cilvēkiem nepārkāpt ātrumu garākā ceļa posmā un vienlaicīgi.’’

Arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pārstāve Anna Kononova "tv3.lv" norāda – vidējā ātruma kontroles sistēmas mērķis ir satiksmes drošības uzlabošana uz valsts autoceļiem, kā arī ceļu satiksmes negadījumu prevencija.

Tajā pašā laikā, kā piebilst Beinarovičs, vidējā ātruma kontroles kamerām ir zināms mīnuss – tās nevar izvietot vietās, kur, piemēram, ceļam pa vidu ir lieli krustojumi, kas būtiski sadala satiksmi. Mazāki ceļa pieslēgumi posmā, kur izvietotas kontroles kameras, vidējā ātruma fiksēšanai būtiski netraucēs, jo pamata plūsma uz ceļa saglabāsies. Taču, piemēram, Rīgas apvedceļa un Liepājas šosejas krustojumā automašīnu plūsma, visticamāk, sadalīsies 50 uz 50. Tāpat pilsētās šādas kontroles kameras ir grūti izmantojamas, piebilst Beinarovičs.

Kas attiecas uz tā dēvētajiem parastajiem jeb stacionārajiem fotoradariem – arī tie netiek uzstādīti uz labu laimi, ar pirkstu iedurot kartē, lai tikai fiksētu ātrumu pārkāpumus. Jā, tie reģistrē ātrumpārkāpējus, taču arī tie tiek izvietoti vietās, kur, piemēram, ir "’melnie punkti’’, biežākas avārijas u. tml. Citiem vārdiem – tam, kāpēc fotoradars ir uzstādīts konkrētā vietā, ir pamatots iemesls.

"’Piemēram, fotoradars uz Dienvidu tilta izvietots vietā, kur tuvumā ir vairākas nobrauktuves un nepārtraukti kāds vadītājs maina joslas. Ja konkrētajos posmos kāds brauktu ar lielāku ātrumu nekā atļautais, varētu sanākt diezgan lielas ziepes. [Taču tā kā] vadītāji zina, ka šajā vietā ir fotoradars, visi brauc vienlīdz vienā tempā, un satiksme netiek saraustīta,’’ paskaidro Beinarovičs.

Ja salīdzinām vidējā ātruma kontroles kameru un stacionāro radaru jēgpilnumu, abu mērķis ir vienāds. Vienīgā atšķirība – pielietošanas metode. "’Ir vietas, kur derēs stacionārais radars, un ir vietas, kur derēs vidējā ātruma kontroles kameras,’’ norāda Beinarovičs.

Noteicošais kontroles kameru ieviešanas faktors – finansējums

Ziņu aģentūra LETA nedēļas sākumā vēstīja, ka noslēdzies LVC konkurss par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu un par uzvarētāju izraudzīta kompānija "Fima". Kopumā sistēmas ieviešana uzņēmumam jāpabeidz deviņu mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas, bet, kā "tv3.lv" informē Kononova, patlaban ar piegādātāju vēl nav noslēgts līgums, jo vēl turpinās "nogaidīšanas periods", kurā citiem pretendentiem iespējams iesniegt sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja iepirkums netiks kavēts, pirmie posmi varētu tikt aprīkoti šī gada beigās.

Palūkojoties uz Lietuvu, kas vidējā ātruma kontroles kameras uzstādījusi teju lielākajā daļā valsts ceļu posmu un šogad ieplānojusi tās uzstādīt vēl 50 jaunos posmos, Latvija ar savu ieceri par 16 posmiem ir vien iesācēja. Taujāts, vai arī mums būtu jāseko kaimiņu piemēram, Beinarovičs "tv3.lv" atbild apstiprinoši. "’Kaut vai paskatāmies skaitļus. Visi zina, kur atrodas stacionārie fotoradari. [Arī] piebraucot tiem no jebkuras puses, ir izvietotas brīdinājuma zīmes. Bet tāpat cilvēki gadā sodos samaksā desmit miljonus eiro, kas liecina, ka daļa vadītāju diezgan klaji ignorē ceļu satiksmes noteikumus. Diemžēl.’’

Savukārt Kononova norāda, ka tas, vai šāda sistēma vēlāk tiks ieviesta arī citviet Latvijā, atkarīgs no tā, vai šim mērķim tiks piešķirts finansējums.

Runājot par pašreizējo plānu ar 16 vidējā ātruma kontroles posmiem, iecerēts, ka kameras tiks uzstādītas Tallinas šosejas (A1) posmā no 13,44. līdz 20,03. kilometram, Vidzemes šosejas (A2) posmā no 54,4. līdz 62,23. kilometram, Valmieras šosejas (A3) posmā no 36,2. līdz 38,85. kilometram, Rīgas apvedceļa (A5) posmā no 23. līdz 28,69. kilometram un trijos Daugavpils šosejas (A6) posmos – no 102,2. līdz 116., no 133,3. līdz 139,2. un no 150,22. līdz 159,65. kilometram.

Tāpat vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots ieviest Bauskas šosejas (A7) posmā no 24,2. līdz 40,1. kilometram, Jelgavas šosejas (A8) posmā no 50. līdz 69,3. kilometram, divos Liepājas šosejas (A9) posmos – no 26. līdz 38,1. un no 157,2. līdz 169,65. kilometram, kā arī trijos Ventspils šosejas (A10) posmos – no 24. līdz 30,8., no 44,97. līdz 52,45. un no 134,9. līdz 140,8. kilometram.

Vidējā ātruma kontroles sistēmu iecerēts ieviest arī uz šosejas A13 jeb Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) posmā no 81,75. līdz 88,46. kilometram un uz autoceļa P30 jeb Cēsis-Vecpiebalga-Madona posmā no 22,07.- līdz 29,15. kilometram.

Precīzas posmu galapunktu vietas tiks noteiktas un saskaņotas būvprojektu izstrādes gaitā, bet iespējamā nobīde ir līdz 200 metriem.