Krapē varens skats – briedis stāv uz ceļa un bloķē satiksmi

Lange teic, ka Sandis uz ceļa sastapās ar staltbriežu baru. Savukārt ceļa izvietojums – visdrīzāk, lauku ceļš vai meža ceļš – arī izskaidro, kāpēc dzīvnieki nemūk no motorizētā spēkrata. "Brieži mūk lēnām, tie nav pārbijušies. Var arī redzēt, ka auto brauc lēni," situāciju komentē Lange. Visātrāk ceļu atstāj pieredzējušie staltbrieži. Tomēr briedis, kas paliek pēdējais uz ceļa un vilcinās doties prom, noteikti ir pirmā gada briežu puisis – tā vērtē speciāliste.

"Var redzēt, ka briedim ir pirmie radziņi, bez žuburiem. Viņam vēl nav pieredzes, kā jāuzvedas uz lieliem ceļiem. Dzīvnieks ir apžilbis, viņš ir ziņkārīgs, neuztver automašīnu kā briesmas," tā norāda Lange. "Var redzēt, ka dzīvnieks ir jauns un diezgan dumjš, varbūt arī apžilbis no spožajām gaismām."

Arī kopumā savvaļas dzīvnieki automašīnas tomēr neuztver kā briesmas. Par to liecina fakts, ka ar auto meža iemītniekiem varam piekļūt ievērojami tuvāk nekā kājām. Arī viņa personīgi ir pieredzējusi situācijas – uz ceļa briežu bars, un, ieraugot auto, pieredzējušākie mūk prom, bet jaunākie – stāv un brīnās.

Lai izvairītos no sadursmes ar meža dzīvniekiem, zooloģe uz meža ceļiem iesaka pārvietoties ar samazinātu ātrumu. Savukārt uz šosejām ievērot ceļa zīmes, kas brīdina par meža dzīvniekiem – un braukt piesardzīgi. "Jau autoskolā māca, ka var gadīties uz ceļa situācijas, ka viss stirnu vai briežu bars metas pāri ceļam, bet kāds piepeši apstājas, vai arī kāds ir palicis nopakaļ un pēdējā brīdī var mēģināt skriet pāri," teic Lange.

Portāls "tv3.lv" iepriekš vēstīja, ka pēc sadursmes ar meža dzīvnieku Latvijā vidēji katra 17. automašīna tiek norakstīta. Visvairāk negadījumu ar dzīvniekiem notiek Pierīgā un Ogrē, vismazāk – Latgalē.

2025. gadā līdz jūlijam atlīdzībās par sadursmēm ar dzīvniekiem tika izmaksāti gandrīz 1.8 miljoni eiro, 2024. gadā kopā izmaksāti 3.6 miljoni eiro. Sākot ar 2022. gadu AAS "Balta" pēc sadursmēm ar dzīvniekiem apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi 12.2 miljonus eiro kopā.

Apdrošināšanas sabiedrības "Balta" statistika rāda, ka tieši stirnas 2025. gada pirmajā pusē veidoja 80% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem ar dzīvniekiem. Kā otrie, ar kuriem visbiežāk sadursmes, ir brieži – 3,4%, mežacūkas – 3,2% un aļņi – 2,7%.

Kopumā katru dienu Latvijas ceļos tiek notriekti vismaz pieci dzīvnieki, taču šie dati attiecas tikai uz "Balta" klientiem, kas nozīmē, ka kopējais bojāgājušo dzīvnieku skaits ir vēl lielāks.

• Ekspertu ieteikumi drošākai braukšanai:
  Bīstamajās vietās nedrīkst "trakot" un pārsniegt ātruma ierobežojumus. Jārēķinās, ka jebkurā brīdī uz ceļa var izskriet meža dzīvnieki.
• Pamanīt meža dzīvnieku jau laikus un savlaicīgi nobremzēt ir iespējams tikai tad, ja šoferis pilnībā pievēršas auto vadīšanai, tādēļ nekādas viedierīces, vadot auto!
• Redzot vienu dzīvnieku, jābremzē! Pa vienam pārvietojas lielākoties tikai aļņi. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību viņam sekos vēl kāds.
• Nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos, – jābremzē taisnā virzienā.
• Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir 100% pārliecināts, ka neapdraud savu, pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību.
• Braucot tumsā vai krēslā, regulāri izmantojiet tālās gaismas, lai laikus pamanītu dzīvnieku siluetus ceļa malās.
• Nepieciešamības gadījumā samaziniet braukšanas ātrumu.
• Pie stūres sēdieties atpūtušies – nogurums būtiski samazina reakcijas ātrumu un iespēju laikus pamanīt dzīvnieku uz ceļa.