Latvija vairs nevarēs tērēt Eiropas naudu ceļu būvei. Kur ņemsim finansējumu?
Turpmāk Latvijai būs pieejams uz pusi mazāks Eiropas finansējums autoceļu būvei. "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka turpmāk nāksies pieņemt sarežģītus lēmumus un koncentrēties uz jau esošā saglabāšanu un uzturēšanu, lai nepieļautu ceļa konstrukciju pasliktināšanos.
Šī gada ziema mūs ir lutinājusi ar siltiem laikapstākļiem un ceļu uzturēšanai bijis jātērē mazāk līdzekļu, norāda "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Tomēr daļa ietaupīto līdzekļu novirzīti citu uzturēšanas darbu veikšanai, kuri parasti atlikti uz pavasari vai vasaru.
"Ziema bija maigāka kā plānots un uzturēšanas darbi bija jāveic mazāk. Ietaupījām 6 miljonus eiro. Grants ceļu šķīdoņi bija biežāk, līdz ar to tur vairāk bija jāiegulda. Ziemas sezonā izdevās veikt darbus, kurus parasti veicam vēlāk. Kopumā esam ietaupījuši 2 miljonus eiro. Varēsim tos izmantot ceļa ilgtspējas uzturēšanai," skaidro Lazdovskis.
Tomēr jau iepriekš izskanējis, ka salīdzinājumā ar to finansējumu kāds iepriekšējos gados bijis pieejams ceļu būvei, tuvākajos gados faktiski būs pieejama tikai puse. Eiropas naudu vairs nevarēs tērēt jaunu ceļu būvei. Lai arī šis finansējums joprojām būs pieejams gājēju, velosipēdu ceļu atjaunošanai, pārējo autoceļu būvei finansējums būs jāmeklē citur.
"Tas nav jautājums par šo gadu, bet 2026. un 2027. gads būs izaicinošāks, jo finansējums būs mazāks. Lielākā daļa no ceļu investīcijām vienmēr ir nākusi no Eiropas Savienības fondiem, gan no Kohēzijas finansējuma, gan no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Tas finansējums mums vairāk nebūs pieejams ceļu atjaunošanai klasiskā izpratnē. Mums kopā ar Satiksmes ministriju tagad būs jāmeklē alternatīvas. Un viena alternatīva, par ko noteikti mums būs jārunā, ir militārās mobilitātes finansējums. Piemēram, pirmais tāds projekts ir Salacgrīvas tilts, ko mēs realizējam par militārās mobilitātes finansējumu. Arī pievedceļš Sēlijas poligonam arī būtu jāfinansē no tā finansējuma. Varbūt vienas durvis aizveras, un citas atveras."
Lazdovskis skaidro, ka turpmāk būs jāveic godīga, bet smaga izvēle – vairāk nāksies ieguldīt autoceļu atjaunošanā, lai nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju: "Lielākā daļa finansējuma tiks novirzīta veco asfalta kārtu noņemšanai un jaunas kārtas ieklāšanai. Daži ceļi, kas ir salīdzinoši jauni, ceļa lietotājiem šķiet joprojām labi, tomēr jau parādās plaisas un mikroplaisas. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ūdens iekļūst ceļa konstrukcijā, bojājot to. Piemēram, Kokneses ceļš – jaunā šoseja, kas daudziem šķiet jauna – ir viens no tiem, kam pienācis pēdējais brīdis, lai to atjaunotu. Tas jau ir iekļauts sarakstā. Ja finansējums tiks samazināts uz pusi, mēs spēsim to uzturēt, bet nevarēsim veikt visus nepieciešamos darbus. Mēs koncentrēsimies uz to, lai saglabātu to, kas ir bijis, un nepieļautu tā pasliktināšanos."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
