Nepārdomāti un ierobežojoši. "Pilsēta cilvēkiem" kritizē jaunos noteikumus ceļu satiksmē

"Šos grozījumus var nodalīt divos veidos – plašāki, un otra daļa: sasteigtie, mazie knifi, kas nerada skaidrus signālus. Piemēram, velosipēdiem jābūt sānos aprīkotiem ar dzelteniem atstarotājiem," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Brunis Mārtiņš Ķibilds. Viņš uzsver, ka izmaiņas nav komunicētas pietiekamā līmenī.

Biedrība "Pilsēta cilvēkiem" apgalvo, ka Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) un Ceļu satiksmes likumā ir iekļauti daudzi nepārdomāti noteikumi, kas pasliktina mikromobilitātes lietotāju tiesisko aizsardzību un nepamatoti tos ierobežo, kā arī rada pretrunas. Biedrība uzskata, ka šādā veidā SM sniedz nepareizus signālus mikromobilitātes rīku lietotājiem, "pēc būtības šo mobilitātes veidu apkarojot un netieši aicinot izvēlēties citus pārvietošanās veidus".

"Daudzas izmaiņas nav pienācīgi skaidrotas sabiedrībai un pieņemtas bez dialoga ar ieinteresētajām pusēm un NVO, kas rada šaubas par labas pārvaldības principu ievērošanu," skaidro apvienība.

"Pilsēta cilvēkiem" norāda, ka kopumā veiktās izmaiņas CSN prasa mikromobilitātes rīku vadītājiem "pārliecināties par drošību" pat situācijās, kad viņiem ir priekšroka šķērsot brauktuvi, kas nonāk pretrunā ar Ceļu satiksmes likumu, kurš nosaka, ka katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības. Biedrības pārstāvu vērtējumā šāds formulējums rada bīstamu precedentu, jo gandrīz jebkurā ceļu satiksmes negadījumā, neatkarīgi no tā, kurš pārkāpis noteikumus, mikromobilitātes lietotāju varēs padarīt par līdzvainīgu, jo nav notikusi pārliecināšanās par drošību. Viņi piebilst, ka tas nevis uzlabo drošību, bet gan sniedz juridisku aizsegu neuzmanīgiem autovadītājiem.

"Tāpat, pretēji Eiropas Savienības (ES) praksei un biedrības iebildumiem, SM Ceļu satiksmes likumā ir nodalījusi elektrisko velosipēdu no velosipēda, nosakot, ka elektriskā velosipēda vadītājam obligāti nepieciešama vadītāja apliecība," komentē biedrība.

Organizācija arī uzsver, ka ir arī palielināts vecums, līdz kuram ķiveres ir obligātas velosipēda vadītājiem, tagad tie ir 17 gadi. Taču visās ES valstīs, izņemot Kipru, velosipēdistiem ķiveres nav obligātas, bet obligātas vecumā līdz 17 gadiem tās vēl ir tikai Čehijā un Lietuvā.

"Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā īpaši vēršas pret koplietošanas transportlīdzekļiem, nosakot, ka, lai koplietošanas transportlīdzekli varētu izmantot ceļu satiksmē, pakalpojumu sniedzējam jāpārliecinās par pakalpojuma saņēmēja vecumu, tiesību esamību un jāveic reaģēšanas spēju tests," uzsver biedrība.

"Pilsēta cilvēkiem" uzskata, ka šāds noteikums nedrīkstētu tikt attiecināts arī uz velosipēdu koplietošanu, jo šādas prasības nav samērīgas un izpildāmas. "Kamēr šāds likums būs spēkā, tikmēr maz ticams, ka kaut viens koplietošanas velosipēdu pakalpojumu sniedzējs varētu gribēt darboties Latvijā. Rīga ir viena no nedaudzajām lielajām Eiropas pilsētām pilnībā bez šāda pakalpojuma," norāda biedrība.

Organizācija arī vērš uzmanību uz to, ka pašgājējvelosipēdiem arī nav nekādu izņēmumu noteiktajam aizliegumam braukt pa ietvi. Viņu vērtējumā diez vai ir droši atrasties uz brauktuves arī tādās situācijās, kad atļautais braukšanas ātrums ir 70 vai 90 kilometri stundā (km/h), blakus ir pieejama ietve, bet nav veloinfrastruktūras, piemēram, uz Salu tilta, Kārļa Ulmaņa gatvē un citur Rīgā.

Kā nesaprotamu organizācija sauc aizliegumu vest pasažieri ar kravas velosipēdu, ja vien tie nav bērni vecumā līdz septiņiem gadiem, un obligātu prasību aprīkot velosipēdu ar dzelteniem atstarotājiem tā sānos.

Biedrība "Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" aicina SM pārskatīt mikromobilitātes tiesisko regulējumu, izvēršot veiksmīgāku dialogu ar NVO un asociācijām, kas pārstāv mikromobilitātes tiesības, un ieviest normas, kas uzlabotu mikromobilitātes lietotāju kā mazāk aizsargātu satiksmes dalībnieku drošību un veicinātu mikromobilitātes attīstību.