No 1. augusta atteiksies no esošās OCTA "bonus‑malus" sistēmas

Esošā "bonus-malus" sistēma teju nemainīga ir kopš 2006. gada, kad to ieviesa ar mērķi, lai izvērtētu autovadītāju riska pakāpi un atbilstoši tam – tā ir laba vai slikta – noteiktu OCTA polises cenu. Arī pats nosaukums jau ietver visas šīs sistēmas ideju, jo latīņu valodā "bonus" nozīmē labs, bet "malus" – slikts.

Apdrošinātāji gan secinājuši, ka šoferiem aizvien nav skaidrs, kā to apdrošināšanas klases īsti veidojas, savukārt paši brokeri šo gadu laikā jau kļuvuši tik digitāli, ka OCTA cenu nemaz nerēķina tikai un vienīgi pēc "bonus-malus" klases. Tādēļ pieņemts lēmums no esošās sistēmas, kurā šoferus vērtēja skalā no 1 līdz 17, atteikties.

"Tātad pirmajā augustā mēs slēgsim esošo "bonus-malus" sistēmu, šobrīd jau ir veikti nelieli priekšdarbi, un tas jaunais serviss ir pieejams LTAB mājaslapā, sadaļā "rīki", autovadītāji šo sadaļu var atrast," norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste.

"Būtībā tas, ko mēs darīsim, mēs to esošo sarežģīto sistēmu mainām nost uz kaut ko vienkāršāku un saprotamāku. Jo šobrīd esošajā "bonus-malus" sistēmā Latvijā bija kādi 10 cilvēki, kas to līdz saknei saprata," teic Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Proti, no 1. augusta "bonus-malus" klases aizstās centralizēta apdrošināšanas datu vēsture – tajā šoferi varēs redzēt savu apdrošināšanas stāžu un izraisīto negadījumu skaitu, kas ir divi galvenie parametri, pēc kuriem arī nosaka apdrošināšanas cenu. Jaunums arī tas, ka visi dati turpmāk automātiski atjaunosies katru dienu, nevis reizi gadā – 15. septembrī, kā tas bijis līdz šim.

Apdrošinātāji gan sola – šim izmaiņām nevajadzētu OCTA cenu paaugstināt. "Šobrīd jūsu polises cenā nekas nemainās. Tāpēc ka apdrošināšanas vēstures dati tāpat kā līdz šim ir pieejami. Un ne tikai apdrošināšanas vēstures dati, bet arī citi jūsu riska faktori, ko viņi izmanto cenošanā. Līdz ar to "bonus-malus" sistēmas izslēgšana uz OCTA cenu, aprēķināšanas kārtību vai apmēru nekādu iespaidu neatstāj," saka Abāšins.

Turklāt atteikšanās no esošās sistēmas pavērs iespēju vienkāršāk Latvijā reģistrētu automašīnu apdrošināt ārvalstīs. Līdz šīm tikai Latvijā esošo "bonus-malus" sistēmu citur Eiropā neatpazina, līdz ar to arī apdrošināšanas stāžs līdzi nenāca.

"Esošā "bonus-malus" sistēma bija unikāls Latvijas veidojums, kas nesaskanēja ar nevienu Eiropas valstu veidojumu. Līdz ar to, ja visa Eiropa strādā, balstoties uz šīm apdrošināšanas vēsturēm, tad, ko mēs izdarām – šo sarežģīto sistēmu noliekam nost un pārejam uz vēstures datiem, tādiem pašiem vai līdzīgiem, kādus izmanto Portugālē, Vācijā vai citur," teic Abāšins.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja dati liecina, ka šobrīd valstī apdrošināti nedaudz virs viena miljona transportlīdzekļu. Aptuveni trešā daļa autovadītāju sasnieguši augstāko – 17 "bonus-malus" klasi, kas nozīmē, ka tie savā vismaz 11 gadu ilgajā autovadītāja stāžā nav izraisījuši nevienu ceļu satiksmes negadījumu.