Aiz priekškara: Putins sapņo par jaunu Jaltu kopā ar Trampu un Sji

Tam ir vairāki iemesli, taču viens no galvenajiem ir ASV prezidents Donalds Tramps. Proti, tā ir Trampa nelabvēlība pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pretimnākšana Krievijai. Tramps neslēpti favoritizē Krieviju, kas, protams, vairo Putina pašpārliecinātību.

Līdztekus Putins lielas cerības liek uz potenciālajām sarunām ar Trampu un Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, kas Kremlim par neslēptu gandarījumu izslēdz gan Ukrainu, gan Eiropu.

Sarunas kā krievu manipulācijas instruments

Pagājušā nedēļā nozīmīgs notikums bija ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīva Vitkofa vizīte Maskavā tūlīt pēc sarunām Oslo, kurās piedalījās Zelenskis, kā arī Norvēģijas un Somijas līderi un pārstāvji no Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas, Eiropas Savienības (ES) un NATO.

Diemžēl vizītes nozīmīgums bija ar mīnusa zīmi, proti, tā apliecināja, ka Kremlis uz sarunām ar Ukrainu joprojām raugās tikai no spēka un varas pozīcijām. Putina administrācija kritiski izteicās par jauniem priekšlikumiem miera sarunām un norādīja, ka Ukrainas un Eiropas priekšlikumos ir maz "satura".

Komentējot Vitkofa un Putina tikšanos, Krievijas diktatora palīgs Jurijs Ušakovs izteicās, ka Krievija "principā ir gatava" atsākt trīspusējās sarunas novembra vidū – pēc izšķirošajām ASV vidustermiņa vēlēšanām -, un vēlas, lai "tās būtu vērstas uz drošību pēckara periodā".

Domnīcas "Atlantic Council" ieskatā, lai gan Krievija izliekas par gatavu risināt sarunas, tā turpina tiekties pēc maksimālistisku mērķu sasniegšanas attiecībā uz Ukrainu un Rietumiem. Maskava joprojām plāno pārņemt pilnīgu politisko kontroli pār Ukrainu un uztur spēkā savas 2021. gada decembrī izvirzītās prasības par Eiropas drošības arhitektūras demontāžu. Tā izmanto dialogu ar Vašingtonu, lai manipulētu ar Trampa administrāciju un ar ASV starpniecību izdarītu spiedienu uz Ukrainu.

"Maz ticams, ka sarunas Sanktpēterburgā ir uzlabojušas izredzes uz pamieru. Lai gan Maskava ir devusi mājienus par gatavību iesaistīties trīspusējās sarunās, tā vēlas atlikt to sākumu, līdz kļūs skaidrāks prezidenta Trampa politiskais stāvoklis pēc ASV Kongresa starpvēlēšanām, kas notiks 3. novembrī. Kremlis ir arī noteicis turpmāko sarunu darba kārtību tā, ka to izgāšanās ir gandrīz neizbēgama. Tā priekšlikumi liecina par atgriešanos pie Krievijas 2021. gada decembrī izvirzītajām ultimāta rakstura prasībām attiecībā uz Eiropas drošību. Jebkurā gadījumā sarunas, kurās nepiedalās NATO Eiropas dalībvalstis, nevar novest pie saistošas vienošanās," pauž domnīcas analītiķi.

Pēdējās dienās Kremlis arī atkārtoti uzsvēris, ka Krievijas mērķi sniedzas tālāk par teritoriju aneksiju un ietver tādu nosacījumu uzspiešanu, kas faktiski pārvērstu Ukrainu par Krievijas protektorātu. Nav nekādu pazīmju, ka Maskava būtu gatava izbeigt karu, nesasniedzot šos mērķus. Tādēļ Krievija izmantos turpmākās sarunas vai pat tikai paziņojumus par gatavību tajās iesaistīties, galvenokārt kā manipulācijas un ietekmes instrumentus.

"Atlantic Council" ieskatā Putina mērķis ir uzturēt prezidenta Trampa un viņa tuvākā loka vidū ilūziju, ka Kremlis ir gatavs piekrist kompromisa risinājumam, lai izbeigtu iebrukumu Ukrainā. Maskava cer atturēt Vašingtonu no palīdzības sniegšanas Kijivai, kā arī mudināt ASV izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā pārtrauktu uzbrukumus Krievijas teritorijai, it kā, lai nekaitētu miera procesam. Šī pieeja nesen izpaudās kā ASV spiediens uz Kijivu, aicinot to pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Pats Putins jau sen raugās pāri Ukrainai. Kā viņš paziņoja, "mēs vienojāmies, ka esam gatavi atsākt trīspusējos kontaktus. Šo sarunu mērķis būs apspriest Krievijas drošības nodrošināšanu pēc miera līguma noslēgšanas tā galīgajā formā, nevis karadarbības pagaidu pārtraukšanas rezultātā. Mēs esam gatavi atsākt šos kontaktus, lai sasniegtu šo mērķi. Vienlaikus ASV administrācijas pārstāvis uzsvēra, ka tad, ja mēs apspriedīsim jautājumus, kas saistīti gan ar Ukrainas, gan Krievijas nākotnes drošības nodrošināšanu, tad, protams, mums būs jāapspriež arī Eiropas drošības arhitektūra".

Kāda augsta ranga ES amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, medijam "Euronews" atzina, ka ir satraucoši un nomācoši dzirdēt Trampa prokrieviskos izteikumus, kas tiek saistīti ar pieaugošo politisko spiedienu pirms ASV nākamajā mēnesī gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām.

Proti, Tramps augstajās degvielas cenās mēģina vainot Ukrainu, norādot uz Ukrainas veiktajiem triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Enerģētikas eksperti gan uzskata, ka tieši Trampa izvērstais karš pret Irānu ir galvenais faktors, kas izraisījis traucējumus globālajos naftas tirgos.

Savukārt ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa, uzstājoties Eiroparlamentā, paziņoja, ka, "amerikāņu sarunu risinātāji jau gandrīz divus gadus cenšas piespiest Ukrainu padoties".

Putins gatavojas jaunai Jaltai

Putins ar saviem izteikumiem, ka "jāapspriež Eiropas drošības arhitektūra", skaidri parāda, ka Krievijas impēriskās ambīcijas nu jau vairs neaprobežojas tikai ar Ukrainu vien. Kremļa diktators, raugoties uz potenciālajām sarunām ar ASV un Ķīnas līderiem, jau sapņo par jaunu Jaltas konferenci, kurā 1945. gadā PSRS diktators Josifs Staļins, ASV prezidents Franklins Rūzvelts un Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils sadalīja ietekmes zonās pēckara Eiropu.

Ja bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs savā uzrunā Rīgā 2005. gada 7. maijā nosodīja Jaltas vienošanos un uzsvēra, ka līdz ar Baltijas valstu pievienošanos NATO "Jaltas mantojums beidzot tika apglabāts – reizi par visām reizēm", tad Putina Krievija nekad uz Jaltas konferencē notikušo Eiropas sadalīšanu nav raudzījusies kā uz kaut ko kaunpilnu. Tā vien šķiet, ka šo vēsturisko notikumu par ASV kauna traipu, pretēji Bušam, neuzskata arī Tramps.

Vēl vairāk, izdevums "The Yale Review of International Studies" jau savā 2025. gada marta numurā rakstīja, ka "Trampa pieeja līdzinās pasaulei, kāda tika iecerēta pirms 80 gadiem Jaltas konferencē – pasaulei, kurā lielvaras diktē mazāku valstu likteni. Lielvaras atkal sadala Eiropu ietekmes sfērās, ignorējot tādas starptautiskas institūcijas kā Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Savienība. Atgriešanās pie Jaltas principiem liecina par tādas demokrātiskas, daudzpusējas kārtības eroziju, kas kopš 1945. gada ir bijusi Eiropas miera pamatā. Tas nozīmē atteikšanos no ANO Statūtos paustās ieceres par "vienlīdzīgām tiesībām gan lielām, gan mazām nācijām" un pāreju uz "džungļu likumiem", kur savs vārds sakāms ir tikai spēcīgajiem".

Savukārt krievi par to līksmi paziņo, ka "Tramps saprot, ka pastāv nacionālās intereses un kurš, atmetot visas virspusējas lietas, šajā situācijā ir īstais ģeopolitiskais partneris. Kad Amerikas Savienoto Valstu nacionālās intereses un Krievijas nacionālās intereses ļauj skatīties vienā virzienā, tiek izdarīti pareizie secinājumi".

Propagandisti nevienā brīdī nekautrējas no Jaltas konferencē notikušā. Propagandisti pauda, ka Jaltas konferences laikā ļoti daudzi tā arī nesaprata, par ko tad notikusi vēsturiskā vienošanās. Skaidrība par to esot nākusi tikai laika gaitā, un pašlaik notiekot tas pats process.

Krievu ieskatā trīs lielvaru – Ķīnas, Krievijas un ASV – ietekmju zonu pārdalīšana būtu nevis kaut kas pretlikumīgs, bet gan cēla pasaules glābšanas misija.

"Vai cilvēcei ir nepieciešama šī tikšanās? Noteikti. Vienpolārā pasaule ir sabrukusi, un līdz ar to uz noteikumiem balstītā kārtība ir beigusies. Tas ir labi, tas ir vēsturiski loģiski, bet tas nenozīmē, ka noteikumu vispār nav. (…) Trim lielākajām kodolvalstīm ir jāvienojas par spēles noteikumiem. Ir skaidrs, ka konkurence un savstarpēja cīņa turpināsies, taču, neskatoties uz to, ir jānosaka noteiktas robežas, noteikti ierobežojumi. Mums jāsāk nopietna saruna par visu konfliktu pamatcēloņiem, kas mūsdienās nomoka pasauli," sludināja propagandisti.

Krievi Eiropu jau norakstījuši

Maskavas ieskatā tās galvenais ienaidnieks ir Eiropa, kas pretojas pasaules sadalīšanai lielvaru ietekmes zonās. Protams, neizpaliek krievu ciniskais skaidrojums par to, ka Eiropa pretojas tāpēc, ka nesēž pie sarunu galda, nevis tāpēc, ka iestātos par starptautiskajās tiesībās balstītu kārtību.

"Mums Eiropas Savienība ir tiešs ienaidnieks. Dīvainā kārtā mēs tagad situatīvi kļūstam par amerikāņu sabiedrotajiem mūsu attieksmē pret ES. Ne pret atsevišķām valstīm, bet gan pret pašu ES, kas uzvedas absolūti nekaunīgi. Tās liktenis būtībā ir izlemts. Eiropieši nav sapratuši, ka galvenais Krievijas un Ukrainas konflikta upuris ir Eiropa," pauda skandalozais propagandists Vladimirs Solovjovs.

Vairums propagandistu uzsvēra, ka ar ES neesot vērts runāt, jo tā esot aizejoša struktūra, kuras vieta ir vēstures mēslainē. Patiesībā Eiropas valstis ir vienīgās, kas pašlaik traucē Putinam ar Trampu uzspiest Ukrainai kapitulāciju. Tādēļ arī tās ir lielākās Kremļa ienaidnieces.

"Trampa pavērsiens Putina virzienā ir no jauna uzkurinājis bažas, ka Vašingtona spiež Ukrainu uz kapitulāciju, neraugoties uz sekām. Eiropieši ir satraukti un steidzami cenšas atgriezt miera sarunas uz pareizā ceļa," raksta "Euronews".

Pārdomu vērts ir kādas anonīmas ES amatpersonas paustais izdevumam, ka "neviens īsti nespēj saprast Trampa aizraušanos ar Putinu. Viņš piešķir Putinam tādu nozīmību, kas krietni pārsniedz to, ko viņš būtu pelnījis – galu galā Krievijas ekonomika ir aptuveni tikpat liela kā Itālijai. Tas viss ir ļoti satraucoši. Ir biedējoši, ka uz sarunām ar Putinu tiek sūtīti divi nekustamo īpašumu darījumu veicēji, kuri nolemj, ka vēlas sadalīt kādu valsti".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.