Uz saturu

Satraucošs gada sākums: ugunsgrēkos šogad jau miris 31 cilvēks. Iemesls – paviršība

Ugunsdzēsēji šodien atskatījās uz pagājušā gada notikumiem – pērn ugunsgrēkos gājuši bojā 65 cilvēki. Muļķīgas kļūdas, alkohols un dūmu detektoru trūkums ir galvenie iemesli, kādēļ ugunsnelaimes notikušas. Glābējus satrauc šī gada sākums – šogad ugunsgrēkos Latvijā izdzisusi jau 31 cilvēka dzīvība – tik traģisks sākums pēdējos gados nav bijis.

Ugunsdzēsēju vadība šodien pulcējās dienesta telpās Rīgā, lai analizētu pērnā gada notikumus un paveikto.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pērn ugunsgrēkos gājuši bojā 65 cilvēki, kas ir par diviem vairāk nekā gadu iepriekš. 2023. gadā ugunsgrēkos dzīvu zaudējuši 68 cilvēki.

Tomēr šis gads iesācies ļoti traģiski – dzīvību ugunsgrēkos zaudējis jau 31 cilvēks. Viens no galvenajiem iemesliem ir neuzmanīga, reizēm pat ārkārtīgi pavirša attieksme pret ugunsdrošības normām. Turklāt aukstajā gada sākumā, kad temperatūra ilgstoši nokrita zem -20 grādiem, daudzos gadījumos tika pārkurinātas krāsnis.

Mārtiņš Baltmanis
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis

"Tiešām pat ļoti muļķīga rīcība bieži vien, piemēram, izņem ogles un ieliek plastmasas spainī uz koka grīdas, un sākas ugunsgrēks. Malku glabā uz apkures ierīcēm vai uzliek žāvēties, un sākas ugunsgrēks. Nu tur nevajag nekādus finansiālos ieguldījumus, bet rīcība, kas nenoved pie ugunsgrēka."

Visbiežāk cilvēki ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši dzīvokļos, otrajā vietā – privātmājas. No reģioniem visbēdīgākā situācija Latgalē.

Mārtiņš Baltmanis
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis

"Tajos gadījumos, kur ir gājuši bojā cilvēki, tur ir lielā vairumā tieši cilvēki bijuši alkohola reibumā. Tādā stāvoklī vienkārši nevaram sajust, reaģēt adekvāti, ja izcēlies ugunsgrēks. Daudz lielāka iespēja neuzmanīgai rīcībai ar uguni, jo tur neuzmanīgā rīcība dominē 30% gadījumu smēķēšana iekštelpās. Un vēl viena lieta – tur, kur notiek ugunsgrēks, tikai 20% gadījumu bijis uzstādīts dūmu detektors!"

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

VUGD vadību satrauc cilvēku bezatbildība, dedzinot pērno zāli.

Aizvadītajā gadā reģistrēti 900 kūlas ugunsgrēki – tas ir milzu pieaugums, salīdzinot ar 440 kūlas ugunsgrēkiem 2024. gadā.

Glābējiem darba netrūka arī uz ūdens. No ūdenstilpēm pērn izcelti 108 mirušie. Peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, izcelti 45 bojāgājušie. Gadu iepriekš no ūdenstilpēm tika izcelti 102 cilvēki.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārziņā ir ne tikai dzīvību glābšana, bet arī iedzīvotāju apziņošana ārkārtas situācijās. Analizējot līdzšinējos gadījumus, kad veikti šūnu apraides ziņojumi, nozīmīgas problēmas neesot konstatētas, sistēma darbojas labi.

Komentējot šonedēļ notikušo drona nokrišanu Krāslavas novadā un diskusijas, vai iedzīvotājus vajadzēja apziņot, dienesta vadītājs nevēlējās spekulēt, vai šajā gadījumā vajadzēja iedzīvotājiem izsūtīt šos paziņojumus, bet izsūtīt ziņas jau pēc šī incidenta neesot bijis lietderīgi, jo informācija no atbildīgajām institūcijām par drona nokrišanu jau esot sākusi cirkulēt publiskajā telpā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm