Satversmei 100! Valsts prezidents uzsver, ka tas bija pagrieziena punkts Latvijas vēsturē

Aprit tieši 100 gadi kopš darboties sāka pirmais Latvijas Republikas vēlētais parlaments – Satversmes sapulce .Tajā tauta īstenoja savu pašnoteikšanos un apliecināja vēlmi dzīvot neatkarīgā Latvijā, Lai pieminētu šo valstij tik svarīgo dienu, valsts augstākās amatpersonas šodien nolika ziedus pie satversmes sapulces priekšsēdētāja un pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa

Tiesa, šoreiz pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu dēļ, amatpersonas Latvijas valsts dibinātāju – satversmes tēvu godināja pa vienam – bez oficiālām atceres ceremonijām.

"Ikdienā mēs par to diezgan maz domājam, bet tie pamati kā darbojas mūsu valsts ir ielikti tieši pirms simts gadiem, tas mums ir jāatceras un tas mums ir jāatzīmē kā liels notikums, kā pagrieziena punkts Latvijas valsts un Latvijas tautas vēsturē," pauž Valsts prezidents Egils Levits.

Tieši pirms simt gadiem no cariskās Krievijas atdalījusies un proklamētā Latvijas Republika pastāvēja pusotru gadu. Šajā laikā pagaidu likumdevēja funkcija pildīja Tautas padome. Arī tās vadībā bija Jānis Čakste. Satversmes Sapulce, kuras sasaukšanas 100. gadskārtu atzīmējam šodien, jau bija vēlēta institūcija. Tās uzdevums bija izveidot valsts pamatus – Konstitūciju jeb Satversmi, apstiprināt valsts simbolus, sagatavot pamatus Saeimas vēlēšanām.  Līdz ar šo notikumu aizsākās parlamentārās demokrātijas posms Latvijā. Tiesa, valsts vēsturē tik nozīmīgo dienu joprojām aizēno padomju iedibināta darbaļaužu solidaritātes diena.

"Mēs kaut kā vienmēr 1. maiju asociējam ar darba svētkiem, kaut kā mazliet piemirstam, ka tā ir diena, kad sanāca pirmais demokrātiski vēlētais Latvijas parlaments, kas pēc nepilniem diviem gadiem pieņēma Satversmi, kas joprojām ir spēkā un Latvijas Republikas konstitūcija šobrīd ir viena no vecākajām darbojošamies Eiropā un tas, manuprāt, tā kā nekad nav ticis uzsvērts," norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Šie 100 gadi Latvijas valstij nesuši smagus satricinājumus – piedzīvots autoritārs režīms – pavadīts pusgadsimts Padomju okupācijā, par brīvu un neatkarīgu valsti atdotas tūkstošiem dzīvību. Tāpēc šodien, kad Latvija piedzīvo kārtējo pārbaudījumu – koronavīrusa pandēmiju – amatpersonas saka: lai arī šobrīd ir ierobežotas cilvēku brīvības, to nevar salīdzināt ar laiku, kad bijām pakļauti svešai varai.

"Mēs tagad 100 gadus pēc Satversmes sapulces sanākšanas esam atkal īpatnējā situācijā, tomēr es gribētu teikt tā nav tā situācija kas bija tie cilvēkiem pirms 100 gadiem, kur tikko bija beidzies neatkarības karš, kur tikko bija atbrīvota Latgale un tikai tad drīkstēja notikt vēlēšanas," teic Levits.

Tāpēc amatpersonas aicina iedzīvotājus šajās garajās brīvdienās atturēties no ciemošanās pie ģimenēm un draugiem, lai Latvija spētu pārvarēt arī šo krīzi un ātrāk atgriezties ierastajā režīmā.

"Šajos vīrusa pandēmijas apstākļos daudziem mums liekas nedaudz grūti, kā tas tad ir tagad ciesties un atturēties apciemot, bet ja tā padomā pirms 100 gadiem cilvēki ņēma ieročus rokās un atdeva savas dzīvības, bet tagad mums ir jāpasēž mājās vēl drusku ilgāk. Es domāju, ka mēs visi varam viņiem pateikties par viņu milzu darbiem par visu karavīru upuriem, lai mēs te varētu šodien jaukā saulītē baudīt brīvību," uzsver premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Vienlaikus amatpersonas nešaubās, ka Latvijai veiksmīgi izdosies uzveikt arī ar šo pārbaudījumu.

"Es esmu absolūti pārliecināts, ka mēs no šīs gan koronavīrusa, gan ekonomiskās krīzes iziesim spēcīgāki, gudrāki. Būtu labi, ja mēs arī būtu spējīgāki tālredzīgāki uz nākamajiem pārbaudījumiem. Tie nāk un nāks, tā ir bijis pirms 100 gadiem, arī pirms 30," saka Rinkēvičs.