Lai Latviju aizsargātu no pirmā kvadrātcentimetra, ar dažādu šķēršļu izvietošanu bruņotie spēki turpina stiprināt austrumu robežu. Pavasarī sāktajiem darbiem šogad atvēlēti 25 miljoni eiro, bet tie turpināsies arī nākamajos gados. Ar līdz šim paveikto iepazīstinājusi Aizsardzības ministrija.
Krievijas agresijas dēļ mainījusies Latgales lauku ainava. Pierobežā izveidotas vairāk nekā 20 pagaidu vietas, kur tiek uzglabāti dažādi pretmobilitātes šķēršļi. Līdzās ganībām ceļmalā netālu no Grebņevas robežkontroles punkta novietoti prettanku "eži" un betona bloki.
Īsa brauciena attālumā – vēl viens uzglabāšanas laukums. Viena no vietām, kur tiek uzglabāti šķēršļi, ir Kārsavā, aptuveni 10 kilometru attālumā no robežas. Te novietoti tā sauktie "pūķa zobi".
Atbilstoši aizsardzības plāniem karavīri uz austrumu robežas tos izvietos sadarbībā ar robežsargiem, skaidro bruņotajos spēkos.
"Šos "pūķa zobus", saliekot trijās rindās, desmit metru platumā, tie apstādina jebkuru tehniku. Patiesībā ļoti vienkāršs tehnisks risinājums, bet funkciju, kā es jau teicu, no Pirmā pasaules kara vēl šodien pilda, jo pārbraukt pāri tam neviena tehnikas vienība nevar," norāda Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Andris Rieksts.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Šķēršļus, no kuriem daļa ražota tepat Latgalē, uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju izvieto pakāpeniski. Darbus sāka martā, kad valdība pieņēma austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.
"Protams, ka ir jāstiprina austrumu robeža, lai mēs vispirms parādītu, kā mēs esam gatavi atturēt. Ka mēs esam gatavi aizsargāt. Ka jebkādā sliktākā scenārijā mēs apturēsim, nobloķēsim un iznīcināsim jebkādas pretinieku aktivitātes. Tā ka, protams, tas ir par to, ka mēs dodam skaidru signālu un arī ne tikai dodam signālu, bet arī veidojam savu gatavību aizstāvēt Latviju un aizstāvēt NATO teritoriju no pirmā centimetra," saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Šķēršļu izvietošana gan ir tikai daļa aizsardzības plāna. Un saraksts ar darbiem, kas vēl jāveic, ir garš.
"Mēs neaprobežosimies tikai ar šo mākslīgo šķēršļu izvietošanu. Pie robežas stiprināšanas plāna nāk klāt gan mīnu iegāde un uzglabāšana glabātavās, gan sensoru iegāde, gan infrastruktūras sagatavošana pārraušanai un nobloķēšanai, gan ugunsjaudas stiprināšana, gan kopumā arī šeit vienību klātbūtnes stiprināšana," teic Sprūds.
Nepabeigto darbu sarakstā arī žoga izbūve. Uz Baltkrievijas robežas tas gandrīz pabeigts – atlicis ierīkot pontonus ar žogu. Savukārt uz Krievijas robežas žogs uzbūvēts 70% apmērā. Līdz gada beigām darbus plānots pabeigt uz sauszemes, bet līdz nākamā gada oktobrim – mitrajās un purvainajās vietās.
"Krievijas žoga izbūves gadījumā esam mobilizējuši vairāk būvnieku, nekā tas bija Baltkrievijā. Respektīvi, žoga būvniecību veic Nacionālie bruņotie spēki un vēl seši būvuzņēmēji. Viss darbs ir sadalīts 18 darba daļās, un faktiski katrā darba daļā notiek intensīvs darbs," pauž "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Austrumu robežas militārajā stiprināšanā, kas ir daļa Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā Latvija plāno ieguldīt 303 miljonus eiro.
