Raivis no Cēsīm atzīst, ka parasti ziņas lasot uzticamās, iepriekš pārbaudītās vietnēs.
Kādu dienu, šķirstot "Facebook", nejauši pamanījis lapu, kas dēvēta par "Spoguli". Vīrieti pārsteidzis, ka lapā publicētas visai satraucošas ziņas, kas brīdina par dažādām dabas katastrofām.
Ielā nejauši sastapti rīdzinieki norāda, ka cenšas izvērtēt, kuri ziņu avoti ir uzticami un kurus labāk nelasīt.
Gan starptautiski, gan valsts kancelejas veiktie pētījumi pierāda, ka ievērojama sabiedrības daļa informāciju neiegūst no tradicionālajiem medijiem, bet gan no dažādām lietotnēm, nespējot atšķirt, cik ziņa ir patiesa.
Mērķis šādu lapu autoriem ir peļņa, ko gūst, kad sociālo tīklu lietotājs uzspiež uz saites. Lai gan "Spoguļa" lapai seko ap 50 tūkstošu cilvēku, taču visai bieži sekotāji var būt mākslīgi piesaistīti, norāda RSU profesore un Latvijas sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne.
Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals norāda, ka Raivja minētā lapa "Spogulis" neizplata dezinformāciju, taču arī no šāda veida vietnēm jābūt uzmanīgiem un nav vēlams tādu saturu lasīt.
Starp citu, ir iespējams mājaslapā melnsuzbalta.lv ziņot par dezinformāciju izplatošām vietnēm, lai tās likvidētu.
Viltus lapu galvenais identifikators ir skaļi virsraksti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
