"Sirsniņmājas" piesārņo vidi: kaimiņi pat neapzinās, ka viņu akās ir ne tas tīrākais ūdens
Daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām nav pieslēgusies centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Varētu šķist – lai jau katrs dara, kā grib, taču ir nianse – daļa no šīm mājsaimniecībām joprojām izmanto sausās tualetes, un tas visbiežāk nozīmē vides piesārņojumu. Apsekojumu dati skaidri rāda, ka "sirsniņmājiņu" piesārņojums caur gruntsūdeņiem nonāk arī dzeramā ūdens akās.
Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 57 000 mājsaimniecību, kas izmanto decentralizēto kanalizācijas sistēmu. Piemēram, Jūrmalā šādu īpašumu ir vairāk nekā 8000. No pakalpojuma sniedzēja viedokļa šo mājsaimniecību vēl ir daudz, stipri par daudz.
Problēma tajā, ka daļa šo mājsaimniecību vietējo kanalizāciju nav izveidojuši pietiekami hermētisku vai arī joprojām gluži vienkārši izmanto sausās tualetes. Kādēļ tas ir slikti? Galvenokārt vides piesārņojuma dēļ.
"Šīs sistēmas mēdz pārplūst. Gadās, ka nonāk virszemē, nokļūst gan grāvjos, pēc tam ietek Lielupē vai jūrā. Pats lielākais risks ir gruntsūdeņu piesārņojums, kas nav sajūtams vai redzams," saka SIA "Jūrmalas ūdens" projektu ieviešanas vienības vadītājs Aivars Kamarūts.
Vienā no Jūrmalas rajoniem TV3 Ziņas sastop arī Antonu, kurš no sausās atejas izmantošanas atteicies vien pagājušogad – kad pašvaldība nodrošināja visu vajadzīgo infrastruktūru.
"Man tur bija ūdens aka, pumpis, viss kā vajag. Tualete gan bija sausā – tur bija bedre, katru gadu vajadzēja tīrīt. (TV3: Tagad visu likvidēja un pieslēdzāties centrālajai sistēmai?) Jā, jā, visu aizraka, visu labi, ērti uztaisīja," saka Antons.
Ja neuztrauc vide, tad diemžēl apdraudēta var būt arī paša veselība: pētnieki atklājuši – ja ir sausā tualete un arī dzeramā ūdens aka, pastāv varbūtība, ka atejas piesārņojums nokļūst arī ūdens glāzē.
Šajās vietās ne vienmēr, bet diezgan liela tendence ir paaugstinātas vērtības, piemēram, zarnu enterokoki vai ekoli, kas ir tiešs indikators fekālam piesārņojumam," norāda Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Oskars Purmalis.
Šāds piesārņojums nav visās akās, bet būtībā tā ir laimes spēle, kas atkarīga no ūdens plūsmas, sausās tualetes izvešanas biežuma un citiem apstākļiem.
"Vienu gadījumu atceros, kad saimnieks teica, ka viņam ir betonēta bedre, bet akā bija ekoli. attiecīgi vai nu betonējums nebija izturīgs, bija ar noplūdi, vai no kaimiņu teritorijām nonācis šis piesārņojums," norāda pētnieks.
Kāpēc cilvēki centralizētajai kanalizācijas sistēmai nepieslēdzas? Kāds ierīkojis labu lokālo kanalizāciju, daļa negrib mainīt paradumus, jo šādi dzīvojuši visu mūžu. Citiem tas šķiet pārāk dārgi. Piemēram, ja pašvaldība vajadzīgo infrastruktūru nodrošinājusi līdz īpašuma robežai, tad vajadzīgo sistēmu ierīkošana izmaksājot vidēji līdz diviem tūkstošiem eiro. Maksa, protams, atkarīga no tā, cik tālu pieslēgums jāvelk.
"Protams, tas prasa kaut kādus finanšu līdzekļus, bet esmu pārliecināts, ka tas noteikti ir lētāk nekā izmantot izsmeļamās bedres," teic "Jūrmalas ūdens" pārstāvis.
Daudzās pašvaldībās pieslēguma ierīkošanai ir finansiāls atbalsts, turklāt rakšanas darbiem nav obligāti jāalgo firma.
"Gribētu uzsvērt vienu lietu, ko cilvēki parasti neņem vērā, to var izdarīt arī pats saviem spēkiem. Nav nepieciešami nekādi sertifikāti, tikai jāievēro mūsu izdotie tehniskie noteikumi un pēc tam jāparāda, kā tas ir izdarīts un viss," pauž "Jūrmalas ūdens" pārstāvis.
Uzmanību problēmai turpmākajos mēnešos pievērsīs arī Pasaules Dabas fonds – visas mājsaimniecības, kam tehniski iespējams pieslēgties centralizētajai kanalizācijai, grafika. līdz pavasarim pastkastītēs saņems informatīvus bukletus – kā to visērtāk izdarīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
