Situācija aizvien ir katastrofāla: ceļu uzturēšanai trūkst apmēram četru miljardu eiro

Autotransporta direkcija Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām prezentēja savu redzējumu sabiedriskā transporta attīstību turpmākajos desmit gados. Kā mugurkauls kalpotu vilcienu satiksme, līdz ar to tiktu palielināts kustības biežums.

Plānots attīstīt īpašus mobilitātes punktus Rīgā, kuros Pierīgas iedzīvotāji varētu ērti pārsēsties pilsētas sabiedriskajā transportā. Pasažieru vilcienu satiksmē vairāk tiktu attīstīta eksprešu kustība. Savukārt autobusu satiksme būtu kā papildinājums. Direkcija šogad sludinās konkursu autobusu pārvadājumiem līdz 2030. gadam.

"Tur, kur valsts atbalsts ir nepieciešams, valsts turpina dotēt. Atsevišķās līnijās plānoti arī komercmaršuti. Tās būs līnijas, kur pārvadātājs bez valsts dotācijām nodrošinās pakalpojumu sniegšanu," norāda Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Gobiņš.

Komerclīnijas vairāk skars Rīgas un Zemgales plānošanas reģionu. Plānots maršrutu tīklu iedalīt 16 lotēs un maršruti būs pārnovadu. Tomēr pašvaldībām joprojām ir jautājums, kā pēc novadu reformas notiks pasažieru pārvadājumi.

"Saulkrasti un Sēja ir savienoti ar Salacgrīvu un Limbažiem vienā autopārvadājumu tīklā. Savukārt Garkalne, Ādaži, Carnikava savienoti ar Rīgu citā pārvadājumu tīklā. Ir sava loģika, bet ir arī sava neloģika. Ja Sēja būs Ādažu novadā, kā viņi nokļūs uz Ādažu novadu? Mēs tīklā esam atdalīti," skaidro Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA).

Rīgas plānošanas reģiona pagastveči iztaujāja satiksmes ministru vēl par citu, senāku sāpi – naudas trūkumu ceļu uzturēšanai. Papildu līdzekļus varētu iegūt, mainot nodokļu sistēmu, ko valdība ir apņēmusies skatīt 2021. gada budžetā

"Būtu neapdomīgi teikt, ka pirmajos trijos mēnešos esam atraduši kādus brīnumlīdzekļus. Sākam iegūt naftu, gāzi vai ko citu, lai strauji papildinātu bedri, kāda ir izveidojusies 30 gadu laikā četru miljardu apmērā ceļu sakārtošanai. Mūsu galvenā doma, lai būtu sakārtoti galvenie un reģionālie ceļi. Īpaši tur, kur ir augsta satiksmes intensitāte," pauž Linkaits.

Tam īsti nepiekrīt novadi. Arī lauku ceļos jāiegulda. "Ceļi ir mūsu valsts asinsrite. Domājot tikai par centra vai Pierīgas ceļiem un mazāk par grants ceļiem, mēs vinnētāji nebūsim. Ekonomika ir mūsu meži, lauksaimniecība un cilvēki, kas tur dzīvo," teic Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (LZS).

Pašvaldības ieteica pārskatīt avotus ceļu finansējumam – piemēram piešķirot daļu no akcīzes nodokļa,vai arī sakārtojot valsts aizņēmuma saņemšanas principus. Pašlaik lauvas tiesa naudas nāk no Eiropas Savienības fondiem.