Skolās varētu sākt mācīt jaunu priekšmetu ar nosaukumu "Drāma"

Režisors, dramaturgs un drāmas pedagogs Edgars Niklasons jau vairākus gadus vada jauniešu teātri Rīgas Teikas vidusskolā. Izmantojot arī pašu skolēnu radītus tekstus viņš īsteno mācību procesu – veido gan ludziņas, gan etīdes iesaista skolēnus debatēs un publiskās drosmes treniņos. Skolēni kļūst atvērtāki un vairs nebaidās no savstarpējas komunikācijas.

"Ir šīs te bailes, nedrošība, tu jūti, ka visu laiku domā, vai es rīkojos pareizi, atbilstoši kaut kādiem standartiem, kaut kādiem priekšstatiem par to, kā man būtu jārīkojas, līdz ar to tas cilvēks, viņa personība, ir ļoti saslēgta un līdz ar drāmas priekšmeta palīdzību, un uzdevumiem, kas šajā mācību priekšmetā tiek veikti, ir iespējams elementāri atraisīt šo jaunieti," saka Niklasons.

Drāma kā mācību priekšmets iekļauts izglītības modeļos arī rietumos – Skandināvijā, Lielbritānijā, ASV. Pētījumi liecina, ka jaunajai paaudzei raksturīga spēja brīvi orientēties tehnoloģijās un ātri pieņemt lēmumus, taču iztrūkst spējas veidot efektīvu komunikāciju aci pret aci reālajā dzīvē. Kā norāda Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas "Mākslas terapija" vadītāja, viens no drāmas galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt bērnos sociālās prasmes – ne vien paust viedokli, bet arī mainīt lomas un iejusties citu ādā.

"Mūsu bērni lielu daļu dzīves pavada tehnoloģijās, tas ir labi, bet, no otras puses – viņi ir pazaudējuši spēju komunicēt tieši. viņiem ir patiešām liels uztraukums tad, kad viņiem ir jāpārstāv sevi, jāprezentē sevi, jāizsaka sava doma, viņi biežāk izvēlas šo te komunikāciju rakstiskā formātā," norāda RSU Maģistra studiju programmas "Mākslas terapija" vadītāja Jana Duhovska.

Biedrības "Teātris un izglītība" pārstāve Ieva Niedre min vēl kādu pozitīvo aspektu, ko drāmas priekšmets mūsdienu skolēniem dotu: "Es strādāju arī skolā, un ja man 5. klases meitenīte pasaka, ka viņai ir veģetatīvā distonija, un bērni, kuri ir iegrimuši depresijās, skumji, no šīs informācijas gūzmas slīgst, viņi ir vientuļi, un viņiem nav tā prieka, es teikšu, viņi ir "sagruzīti", un drāma ir tas priekšmets, kas šo prieku viņiem var iedot."

Trauksmi gan ceļ literatūras skolotāji, kuri satraukušies, ka uz jaunā mācību priekšmeta ieviešanas rēķina pamatskolā, samazināsies stundu skaits literatūrā Izglītības ministrijā norāda, ka mainoties izglītības standartam, saturs jāpārskata visos mācību priekšmetos.

"Tik tiešām 7.- 9. klašu posmam esam paredzējuši šobrīd par vienu literatūru stundas mazāk, protams, arī tāpēc, ka nāk klāt drāma, bet arī tāpēc, ka ir pieaugums stundu skaitam arī citās jomās, piemēram, tehnoloģiju jomā, dabas zinātņu jomā, inženierzinībās," norāda Valsts Izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija parakstījusi aicinājumu valdībai labot ministrijas sagatavotos noteikumus un saglabāt esošo literatūras stundu skaitu. Arī drāmas pedagogi nevēlas, lai literatūru upurētu uz viņu priekšmeta rēķina.

"Mēs arī esam noteikti pret šo literatūras stundu samazināšanu, jo literatūra arī viens no tiem mācību priekšmetiem, ar ko drāmai ir jādraudzējas, galu galā arī mēs mācību procesā izmantojam lugas tekstus. Šis te konflikts starp drāmu un literatūru ir ļoti mākslīgi uzburts kaut kādā ziņā, un nepamatots," saka Niklasons.

Mācību saturs jaunajā priekšmetā veidots tā, lai to varētu vadīt esošie literatūras, kā arī citu mācību priekšmetu, piemēram, sociālo zinību pedagogi. Vienlaikus ministrijā uzsver nepieciešamību pēc papildfinansējuma skolotāju profesionālajai pilnveidei, lai drāmas stundas skolās varētu veiksmīgi realizēt.