Skolu tīkla sakārtošanas plāns: izglītības ministre nevēlas pierobežas novadus atstāt bez mācību iestādēm

Iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis aizsāka skolu tīkla sakārtošanu un kā burkānu par šī darba veikšanu pašvaldībām deva apliecinājumu, ka gūto ietaupījumu varēs novirzīt skolotāju algas pielikumam. Taču pagaidām pedagogi palikuši bešā. Netiek slēpts, ka, lai arī vairāki desmiti skolu jau reorganizētas, ietaupīto līdzekļu nav bijis pietiekami.

Līdz šim reformētas 64 skolas, no tā iegūts nedaudz vairāk par miljonu eiro. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš īstenoja ministrijas pasūtīto pētījumu par skolu tīklu, notikušo reorganizāciju pat raksturo kā butaforisku, "uz papīra" veiktu, tāpēc pretēji solītajam  finansiālā ietaupījuma nav.

"Mēs pārliecināmies, ka mazajās izglītības iestādēs un tur, kur ir mazo klašu posmi, tomēr nav iespējams samaksāt par visu padarīto darbu, vadoties pēc sistēmas "nauda seko skolēnam"," norāda LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Pašlaik reforma turpinās. Reorganizācija paredzēta 15 izglītības iestādēm. Sešām no tām mainīta izglītības pakāpe, četras pievienotas citām, bet piecas – lemtas slēgšanai.

Taču nākamajā gadā varētu parādīties cita aina, ja jaunā ministre pārskatīs kritērijus, pēc kuriem skola reorganizējama vai slēdzama. Šuplinska nevēlas, lai tīkla sakārtošana būtu mehāniska: "Droši vien, tā kā tas bija paredzēts 2017. gadā, tas neīstenosies 100%. Jau šobrīd ir redzami vairāki iemesli, kas šādu reformu īstenojot, var draudēt ar izglītības kvalitātes mazināšanu, bet arīdzan reģionu depopulāciju un likvidēšanu pilnā mērā."

Ministre pašvaldībām šonedēļ izsūtīja vēstuli, darot zināmu, ka līdz marta beigām tām jāiesniedz savs redzējums par to, kuras izglītības iestādes 2020. gadā darbosies kā vidusskolas, kuras tiks reorganizētas par pamatskolām.

"Ne vienmēr izskan precīza informācija, ka pašvaldība nav kaut ko izdarījusi. Grobiņas novads ir pabeidzis tīkla sakārtošanas posmu, Alūksne ir nopietni iesaistījusies. Dzirdam, kas Jelgavā notiek, tiklīdz tam pieķeras. Ir nepieciešams apzināt, kā izskatās šis tīkls," teic Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

"Jaunā satura ieviešana arī ar to iet roku rokā. Lielākās skolās ir lielākas iespējas, piedāvāt izvēļu grozus, kas liks pašvaldībām domāt, kā optimizēt resursus," saka Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP).

Šādai retorikai nepiekrīt bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Viņa uzsver – skolu tīkls ir izmaksu un izglītības pieejamības jautājums, kam nevajadzētu pīt klāt skolas kvalitāti. Tā ir jānodrošina visās skolās neatkarīgi no tās atrašanās vietas.

"Ja mēs lietojam argumentu, ka skolu kvalitāte ir kā arguments skolas slēgšanai vai atvēršanai, tad būtu tikai godīgi, ja šis arguments tiktu izmantots attiecībā uz lielajām skolām. Arī lielās sliktās skolas jāslēdz," uzskata Seile.

Viņa rosina sadalīt atbildības – izglītības un zinātnes ministrijai jāuzrauga izglītības kvalitāte skolās, taču tīkla reorganizācijā vadošo lomu varētu uzņemties pašvaldības uzraugošā VARAM.