Slimnīcu biedrībai un ministrijai atšķiras aprēķini par papildu pieejamo naudu

Saldus medicīnas centrā šodien pulcējās slimnīcu vadītāji no visiem Latvijas reģioniem. Galvenais mērķis – ar Veselības ministrijas vadību tikt skaidrībā par to, cik tad īsti papildu naudas šogad tēriņiem piešķirts. Nacionālais veselības dienests pauž, ka mediķu algu celšanai, intensīvās terapijas piemaksām un citiem mērķiem atvēlēti 60 miljoni eiro, savukārt slimnīcas aprēķinājušas, ka tikai 23 miljoni eiro.

"Faktiski, ko mēs ar šo tabulu gribam parādīt, ja dienests saka, ka ēdināšanai iedod mums 9 miljoni, patiesībā jūs esat iedevuši tikai 5 miljonus," skaidro "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības" attīstības direktore Daina Mūrmane-Umbraško.

"Mēs nevaram palielināt par 31 miljonu pret pagājušo gadu algas, ja mums plusā ir tikai 23 miljoni. Mēs taču to naudu esam izmaksājuši jau pagājušā gadā algām, mēs nevaram to fiziski izdarīt," stāsta "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības" valdes locekle Alīda Vāne.

Emocionālas diskusijas arī par savstarpējo komunikāciju.

"Jūs palaižat gada beigās tik būtiskas izmaiņas, kas skar lielāko daļu slimnīcu. Palaižat novembrī, 18. decembrī apstiprināt, un jūs vispār mūs pat nepainformējāt, ka veicat tik būtiskas izmaiņas DRG apmaksā," sašutusi Mūrmane-Umbraško.

Uz ko Nacionālā veselības dienesta Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Laura Kronberga atbildēja: "Dienests sūta jums informāciju, un mēs priecātos, ja jūs ar viņu iepazītos. 27. jūnija e-pasts, kur jūs tikāt aicināti sniegt priekšlikumus DRG attīstībai. Tāpat jūs tikāt aicināti uz 3. oktobra semināru par DRG."

Kurai pusei tad aprēķinos par papildu naudu izrādījās taisnība? Teorētiski abām divām, jo ministrija rēķinājusi, salīdzinot ar to, cik naudas bija iepriekšējā gada sākumā, bet slimnīcas – pret to naudas apjomu, kas bija gada beigās.

"Šis konkrētais gadījums ir tas, ka ir katram savs atskaites punkts, bet tas nemaina to gala finansējumu, kas tiek sadalīts, un tas šogad, bez šaubām, ir lielāks," situāciju skaidro Nacionālā veselības dienesta vadītājs Āris Kasparsons.

Diskusijas gan noslēdzās uz samērā optimistiskas nots, jo, lai finansiālo situāciju uzlabotu, Veselības ministrija ar slimnīcu vadītājiem drīzumā sola sākt diskusijas par vēl 25 miljonu eiro sadali. Neraugoties uz to, reģionālajām slimnīcām šis gads prasīs jostu savilkšanu.

"Tā ir viennozīmīgi nedrošības sajūta, kas paliek. Es zinu, ka mēs izdarīsim maksimāli labāko, lai varētu nodrošināt darbu mūsu personālam, gan pieejamību mūsu pacientiem, bet es nedomāju, ka būs uzlabojumi attiecībā no pakalpojumu pieejamības," pēc diskusijas secina Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.

Viņas kolēģe no "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības" Vāne saka: "Es domāju, ka nav tādas slimnīca Latvijā, kura neveiktu ļoti daudz optimizācijas pasākumu. Tas ir gan optimizēt tīrīšanas dienestus, skatīties, ko var naktīs mazāk darīt vai vairāk."

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uz jautājumu vai viņa, ir skaidrs, kāds finansiālais stāvoklis ir reģionālajās slimnīcās teica: "Saprotu, ka lielā mērā vai pie nulles vai ar nelieliem mīnus tūkstošiem. Lielāka problēma ir Daugavpilij."

Valsts jau ir lēmusi pārņemt Daugavpils slimnīcas pārvaldīšanu. Cik tas varētu izmaksāt vēl nav precīzi zināms, taču patlaban zaudējumu apmērs tiek lēsts virs 5 miljoniem eiro.