Slovēņi Latvijā iegulda desmitus miljonu – Liepājas pusē būvēs "lielu bateriju" Baltijas elektrotīklam
Tautsaimniecības pamatos valsts ekonomiku veido iekšējais patēriņš, eksports, imports un ieguldījumi. Arī Latvija nav izņēmums.
Tieši investīciju trūkums – gan no valsts puses, gan no privātā sektora – pēdējos gados bieži piesaukts kā viens no faktoriem, kāpēc Latvijas ekonomikas attīstība buksējusi. Pēdējā laikā gan esam saņēmuši vairākas pozitīvas vēstis.
Pirms dažām nedēļām Investīciju un attīstības aģentūra pavēstīja 2025. gada ieguldījumu piesaistes rezultātus. Šodien daudzi tie paši cilvēki atkal pulcējas tajās pašās telpās, lai izziņotu vērienīgu Slovēnijas uzņēmuma "NGEN" projektu Liepājas pusē, Grobiņā, pie vietējās apakštacijas.
Ļoti vienkāršoti – tā būs kopējam elektrotīklam pieslēgta liela baterija. Plašāk – šī būs Baltijā pirmā enerģijas uzkrāšanas stacija, kurā izmantotas ASV ekscentriskā miljardiera Īlona Maska uzņēmuma "Tesla" tehnoloģijas. Līdzīgi projekti realizēti citās Eiropas valstīs.
"NGEN" vadītājs klāsta, ka investīcijām izvēlēta Latvija, bet faktiski Baltijas elektrotirgus ir vienots. Būvniecību paredzēts pabeigt vēl šogad, un pozitīvu ieguvumu vajadzētu izjust arī iedzīvotājiem.
"Ja paskatāmies uz cenām šeit… Šodien ir auksts laiks, un jums tās ir vienas no augstākajām Eiropā. Jums pietrūkst kapacitātes, lai kaut kādās stundās varētu samazināt šos izmaksas cilvēkiem. Ar šo projektu mēs vairosim stabilitāti."
Protams, ar nekādu labdarību slovēņi nenodarbojas – plāns ir pelnīt. Baterijas pakalpojums būtu pieejams enerģijas ražotājiem, kuri, piemēram, naktī lēti saražotu enerģiju, varētu nepārdot uzreiz, bet sākumā uzglabāt un pēc tam dienā notirgot dārgāk.
To dzirdot, varētu šķist, ka tas ir tieši neizdevīgāk patērētājiem, bet precīzākais raksturojums būtu, ka, attīstot šādas spējas tirgū, elektroenerģijas cenas sāktu izlīdzināties. Proti, zemākās kļūtu nedaudz augstākas, bet cenu pīķi – mazāki. Kopumā tas būtu ar plusa zīmi patērētājiem.
Šīs enerģijas uzkrāšanas stacijas ietilpība būs 200 megavatstundu. Tehniski tas atbilst aptuveni tikai 1% no Latvijas vidējā dienas patēriņa, bet pamata doma šai baterijai ir ātra reaģēšana īsos periodos.
Cik daudz tādām ir vietas tirgū? Atkarīgs no tā, cik daudz būs atjaunojamās enerģijas stacijas, norāda uzņēmumā "Liepāja ESS", kas tagad pāriet slovēņu investoru īpašumā.
"Tā laikam ļoti pieklājīgi atbildēšu. Uz papīra šobrīd ir ļoti daudz projektu. Ja viņi visi realizējas, pretim vajadzēs baterijas. Ja nerealizējas, nevajadzēs, bet šobrīd mēs redzam, ka 200 megavatstundu noteikti noslodzei jābūt simtprocentīgai."
Ņemot vērā atslēgšanos no vēsturiskā Krievijas kontrolētā elektrotīkla BRELL, jaunais projekts arī palīdzēs Baltijas valstīm uzturēt tagad jau pašām savu sistēmu līdzsvarā.
Ieguldījumi gandrīz 50 miljonu eiro apmērā padarīs šīs par lielākajām Slovēnijas investīcijām Latvijā.
"Miljoni ir liela investīcija, pateikšu uzreiz, jo vidējā investīcija, kas tā regulārāk ienāk, ir apmēram 10 miljoni. Tad ir, protams, tie ļoti kapitāla intensīvie projekti, bet nu tie ir tikai pāris – "Fibenol", ar enerģiju saistīti vēl daži, kas ir vairāki simti miljonu."
Aģentūra norāda, ka drīzumā varētu sekot vēl kādas jaunas ziņas par lielām investīcijām Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
