Šogad aizturēti 46 nelegālo migrantu pārvadātāji – trešdaļa no tiem ir Latvijas pilsoņi

Tie nelegāļi, kas tiek pārtverti žoga tuvumā, tiek nodoti atpakaļ Baltkrievijā. Mūsu robežsargi tos arī informē par iespējamo kriminālatbildību. Netiek izslēgta iespēja, ka šie cilvēki mēģina atkārtoti iekļūt Latvijā, taču lielākoties tie dodas tālāk uz Poliju.

Tur nelegālās migrācijas spiediens ir pat piecas reizes lielāks nekā Latvijā. Iemesli tam ir dažādi, bet galvenokārt tiek meklēti vieglākie maršruti un ceļi, tostarp ņemta vērā lokālā politika, kas Polijā patlaban nav pārliecinoši stabila.

"Mūsu agresorvalstu kaimiņu galvenais mērķis ir radīt pēc iespējas lielākas problēmas Eiropas Savienībai. Migrācija ir viens no instrumentiem," uzsver Pujāts.

Robežsardzes priekšnieks skaidro, ka ir beigušies laiki, kad nelegāļi valstī mēģināja iekļūt tāpat. Šobrīd pamatā viss tiek koordinēts, tāpat ir cilvēki, kas otrā pusē sagaida. Nelegālo migrantu mērķis pamatā ir tikt līdz mērķa valstij – dominējoši tā ir Vācija, kur tie piesakās patvēruma meklētāju bonusiem.

Tie cilvēki, kas nelegāļus Latvijā sagaida, ir organizētās noziedzības izpildītāju zemākais līmenis, teic Pujāts. Savukārt paši organizētāji bieži atrodas mērķa vai izcelsmes valstī.

Sagaidītāji ir tie, kas likumīgā ceļā ieguvuši uzturēšanās atļauju Latvijā, jo ir, piemēram, Vācijas pilsoņi, bet vienlaikus tiem ir trešās valsts izcelsme. Tie ir cilvēki, kas neapzinās riskus, ja tiks pieķerti.

Šogad noķerti jau 46 cilvēki, kas iesaistījušies nelegāļu pārvadāšanā. No aizturētajiem 17 cilvēki ir Latvijas valstspiederīgie. Pujāts gan norāda, ka mazāk to ir no Latgales, jo cilvēki šajā reģionā ir labi informēti par situāciju uz robežas un iespējamo soda mēru. Pārvadātāju vidū ir cilvēki no Kurzemes un citiem reģioniem. Galvenais viņu motivators iesaistīties nelegālajā rūpalā – nauda.

Pujāts pastāsta, ka šogad kopumā novērsti jau ap 8300 mēģinājumu šķērsot mūsu valsts robežu, kas par trim tūkstošiem vairāk nekā pērn kopumā. Aptuveni 5% tomēr izdodas robežu šķērsot, taču Latvijas robežapsardzības spējas ir augušas. Vienlaikus robežsardzei tās darbu pildīt vēl pilnvērtīgāk palīdzētu jaunu darbinieku pieplūdums – to rindās šobrīd izjūtams trūkums.

Kas attiecas uz iespēju, ka arī mēs varētu atjaunot robežkontroli uz visām mūsu robežām, Pujāts norāda, ka nebūs šāda soļa iniciators. Viņaprāt, jo labāk tiks apsargātas Eiropas Savienības ārējās robežas, jo mazāk būs nepieciešama kontrole uz tās iekšējām robežām.