Šogad dzēsti jau uz pusi vairāk meža ugunsgrēku nekā pērn šājā laika posmā
Šogad Latvijā dzēsti jau vairāk nekā 430 meža ugunsgrēku, kas ir uz pusi vairāk nekā šajā laika posmā pērn. Situāciju kritisku padara ne vien cilvēku neuzmanība un ļaunprātība, bet arī karstums un sausums. Daudzviet meži deg dienām ilgi, tādēļ glābēji aicina bez vajadzības uz mežu šajās dienās neiet vispār, vēsta TV3 Ziņas.
Uz mežu ugunsgrēkiem pirmie dodas Valsts mežu dienests – vai nu ienāk zvani no iedzīvotājiem un dispečeriem, vai arī nelaimi ir iespējams pamanīt novērošanas kamerās.
"Mēs redzam, ka te ir dūmi, teiksim, tūlīt noskaidrosim, kurā vietā tie ir," stāsta VMZ Rīgas virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Dzintars Rozens.
Attiecīgā novērošanas sistēma izveidota tikai pirms diviem gadiem un patlaban tā aptver tikai Pierīgas teritoriju. Pirms tam novērošana notika fiziski, torņos atradās novērotāji, kas ziņas nodeva pa telefonu.
"Neteiksim, ka tikai naudas ziņā tā ir ekonomija, bet arī tādu speciālistu, kas var uzkāpt 37 metru augstumā ir ļoti maz, tā kā mums tas ir liels atslogojums," saka Rozens.
Pierīgas mežniecībā ugunsgrēki izceļas visbiežāk – te fiksē vairāk nekā pusi no visiem valstī reģistrētajiem meža ugunsgrēkiem. Glābēji reaģēt ir gatavi zibenīgi, jo izsaukums var būt jebkurā brīdī.
"Valsts mežu dienests, labi, paldies izsūtām mašīnu, tas orientējoši ir 68 kvartāls. Puiši, braucam," pa telefonu saka Babītes Meža ugunsdzēsēju stacijas vadītājs Aivars Kovals.
Ilgstošā sausuma dēļ meži ir pilnībā izkaltuši un dzirkstele var rasties no teju jeb kā. Turklāt šādā laikā apdzēst uguni ir daudzkārt grūtāk – par to pārliecināmies vienā no Pierīgas mežiem, kur ugunsdzēsēji strādā jau trešo diennakti.
"Tas ir vismaz vēl uz nedēļu. bet tik ilgi kāpēc? jo viņš iet sūnā iekšā, nav iespējams viņu ierobežot, vējš, sūnas."
Arī TV3 Ziņu uzturēšanās laikā uguns liesmas šķietami jau apdzēstā vietā no jauna parādās vismaz sešas reizes.
"Redziet, egle aizdegās it kā ne no kā, bet apakšā kāds ogles deglis ir, kas izraisīja degšanu, bet mēs tikko tur bijām un nedega – nedega nē," saka VMZ Rīgas virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos.
Šādā sausumā arī pats ūdens kļūst mazāk efektīvs, jo stundas laikā tas iztvaiko un degšana atsākas no jauna. Daudz biežāk vajag arī uzpildīties, taču, piemēram, šeit tuvākais ūdens avots ir divu kilometru attālumā
"Ja agrāk varēja vienu hektāru nodzēst, piemēram, ar trim cisternām, tad tagad vajag 8-9 pat līdz 10," saka VMZ Rīgas virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos.
Darba apstākļi vīriem ļoti smagi – 11 stundu maiņa jāpavada dūmos, pelnos, karstumā. Turklāt, kamēr vieni vairākas dienas dzēš vecos ugunsgrēkus, nemitīgi klāt nāk arvien jauni. Traģiskākais, ka ļoti bieži, arī šajā gadījumā, mežiniekiem ir aizdomas, ka ugunsgrēks izraisīts ļaunprātīgi, jo degšana sākusies vairākās vietās vienlaicīgi.
"Pieņemsim ceļš ir priekšā un kā viņš varēja pāriet pāri? doma par to ir tikai," spriež Valsts meža dienesta ugunsdzēsējs.
Dzirdiet kā čaukst, ja šo paņem sadrupina, viss paliek tāds pulverveidīgs, arī čiekuru paņemsim paklausieties kā viņš skan, kā sausiņš tas nav normāli , normālā laikā čiekuru saspied palaid vaļā viņš nezaudē formu," saka VMZ Rīgas virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos.
Mežu dienesta speciālisti aicina sausuma periodā cilvēkus uz mežu nenākt vispār, jo ugunsgrēku var izraisīt arī netīšam.
"Ir arī gadījumi, kad cilvēki daļēji ievēro noteikumus, viņi ievēro, aprīko ar akmeņiem uguni un prom ejot aprok, bet viņi aprok ar šādu materiālu un it kā ir normāli, bet uguns ir tur iekšā un pēc divām dienām sāk degt mežs," neslēpj VMZ Rīgas virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos.
Šogad dzēsti jau vairāk nekā 530 meža ugunsgrēku, kas ir divreiz vairāk nekā šajā periodā pērn.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
