Šogad pieaudzis studētgribētāju skaits; augstskolu tops palicis nemainīgs
Daudzās augstskolās beigusies pieteikšanās studijām, un tagad var spriest par pieprasītākajām mācību programmām.
Reflektantu pieteikumi studijām Latvijas augstskolās liecina, ka aizvien starp pieprasītākajām ir atrodama tiesību zinātne, datorzinātnes un medicīna.
Lai gan lielākā daļa augstskolu aizvadītajā nedēļā jau noslēgušas līgumus ar jaunajiem studentiem, vairākās vēl var pagūt pieteikties. Par brīvajām vietām, kas palikušas pēc pamatuzņemšanas, dažas mācību iestādes savās mājaslapās ziņo jau tagad, bet citas solās to darīt tuvāko dienu laikā. Un tomēr, tendences reflektantu izvēlē jau ir saskatāmas.
Pieprasītāko augstskolu topā līdere aizvien ir Latvijas Universitāte, to kā pirmo prioritāti kādā no programmām izvēlējušies teju 3500 studētgribētāju. Universitātes pārstāvji to skaidro ar lielu vidusskolu absolventu skaitu un plašo programmu klāstu.
Tie ir arī iemesli lielākam jauniešu skaitam, kas šogad uzsāks studijas. "Tātad interese šogad ir bijusi lielāka un, ja salīdzinām ar pagājušo gadu, par kādiem 7% vairāk ir ieguvuši vietas Latvijas Universitātē," norāda LU Studentu servisa departamenta direktors Jānis Saulītis.
Uz populārāko augstskolu goda pjedestāla, kā ierasts, atrodas arī Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņu universitāte, kas pieteikšanos studijām noslēgusi ar vērā ņemamu reflektantu skaitu pieaugumu, proti, par 15% lielāku nekā pērn. Arī topošo studentu izvēlēto mācību programmu tops ir līdzīgs kā pērn – tiesību, datoru un komunikāciju zinātnes, kā arī ārstniecība.
Ja nu reiz jautājums par pārsteigumiem, tad to mums šogad sagādāja studiju programma medicīna, kur vairāk nekā 1000 jauniešu iesniedza savu pieteikumu, vēloties kļūt par topošajiem mediķiem. Jāsaka, tas ir pēdējo astoņu gadu rekords.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijā bažījas par šo programmu ēnā palikušajām. "Darba tirgus prognozes vidēji un ilgtermiņā liecina par to, ka būs pārprodukcija ar speciālistiem ar izglītību sociālajās un humanitārajās zinātnēs, bet izteikts trūkums būs ar speciālistiem inženierzinātnēs un dabaszinātnēs. Šajās jomās mēs pakāpeniski palielinām budžeta skaitu vietu, jo jau, piemēram, šobrīd programmēšanā jau ir izteikts speciālistu trūkums," uzsver ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
Tomēr ir arī daži pārsteigumi – piemēram, negaidīti lielā vēlme studēt psiholoģiju un arhitektūru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
