Valdībai būs jānosaka skaidra kārtība iedzīvotāju apziņošanai apdraudējuma gadījumos, tā piektdien nolēmuši Saeimas deputāti pēc iepazīšanās ar ziņojumu par šonedēļ Krāslavas novadā nokritušo dronu. Secināts, ka bruņoto spēku spējas laikus reaģēt esot uzlabojušās, bet joprojām vājā vieta ir iedzīvotāju brīdināšana.
Slēgtā sēdē notikumu gaitu rekonstruējot minūti pa minūtei, Saeimas Aizsardzības komisijas un Nacionālās drošības komisijas deputāti ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunāja šonedēļ pieredzēto nopietno incidentu, kad Krāslavas novadā no Krievijas ielidoja un eksplodēja Ukrainas militārais drons.
Kā secinājuši deputāti, kopš iepriekšējās reizes, kad pirms pusotra gada Rēzeknes novada Gaigalavā nogāzās Krievijas militārais drons, esot būtiski uzlabotas bruņoto spēku spējas pamanīt dronus. Un pierobežā izvietotas mobilās pretgaisa aizsardzības vienības, kas šoreiz bijušas gatavas dronu notriekt.
"Ja drons būtu lidojis tālāk, virzienā uz iekšzemi, bija zināms konkrēts algoritms, un visas iespējas bija arī notriekt. Tā kā elektroniskās karadarbības dēļ drons bija bojāts, tas samazināja augstumu un ietriecās objektā, kas šajā gadījumā bija koks. Bet vienības bija gatavas. Tās reaģēja laicīgi," norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība").
Savukārt vienīgie pārmetumi veltīti tam, ka netika apziņoti vietējie iedzīvotāji. Par kļūdu atzīts lēmums neizmantot šūnu apraidi, lai brīdinātu par iespējamiem draudiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Tagad, skatoties no šodienas perspektīvas, bija nepieciešamība informēt arī sabiedrību konkrētajā reģionā, konkrētajā novadā. Bet vēlreiz – nav vienkāršs šis uzdevums, jo jāatrod ir līdzsvars. Līdzsvars starp to, kad mēs tiešām skaidri zinām, ka ir apdraudējums un tad informējam, un otra puse, kad mēs saņemam vēl sākotnējo informāciju, kad vēl nav verifikācijas. Šādi gadījumi, kad parādās punkti radaros, ir ļoti, ļoti bieži," skaidro aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Deputāti uzskata, ka jāmācās no ukraiņu pieredzes. "Cilvēkus var informēt par to, ka: "Pievērsiet uzmanību, šobrīd pastāv riski. Ja gadījumā jūs dzirdat drona skaņu, tad jums jārīkojas šādi." Tātad brīdinājums, kas ir maigākas formas, kurš var turpināties ar nākamo brīdinājumu, kas ir arī nopietnāks. Šāda pati sistēma strādā Ukrainā. Tas viss ir atstrādāts. Tā nav raķešu zinātne. Tas viss ir pieejams," norādīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas sekretārs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts").
Komisiju kopsēdē panākta vienošanās vērsties valdībā, lai uzdotu sagatavot detalizētus noteikumus, kā šādu draudu gadījumā ir jāapziņo iedzīvotāji.
"Mums ir pārliecība, ka tas nevar palikt kā norunas algoritms. Tam jābūt atrunātam Ministru kabineta noteikumos diezgan skaidri, kādā veidā un kas sniedz informāciju. Jo atstāt to interpretācijas ziņā šādā situācijā, kad valsts ir apdraudēta no tādiem iespējamiem uzbrukumiem, mēs nedrīkstam atļauties," skaidroja Latkovskis.
Politiķi vērš uzmanību, ka Ukraina vairākkārt palielinājusi spējas saražot tālas darbības dronus. Tāpēc sagaidāms, ka pieaugs arī uzbrukumi objektiem Krievijas teritorijā mūsu robežu tuvumā. "Šis būs tas lielais jautājums, ko vajadzēs saprast sabiedrībai. Vai mēs akceptējam, ka mēs dzīvojam blakus karadarbībai vai nē? Tā ir tā izšķiršanās, cik daudz un cik bieži tad šie brīdinājumi nāks. Jo karadarbība izvēršas arvien tālāk un tālāk no Ukrainas teritorijas un tuvāk mūsu valsts teritorijai. Tad ar to būs jārēķinās," pauda Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts").
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Militārie droni šonedēļ ielidojuši arī Igaunijas un Lietuvas gaisa telpā. Visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri piektdien izplatījuši kopīgu paziņojumu, kurā aicina NATO paātrināt un pastiprināt pretgaisa aizsardzību Baltijas valstīs, bet Eiropas Savienību – piešķirt vairāk naudas austrumu robežas stiprināšanai.
