Baltijas valstis nāk klajā ar kopīgu paziņojumu pēc dronu incidentiem

"Mēs, Latvija, Igaunija un Lietuva, speram apņēmīgus soļus, kā prioritāti izvirzot pretgaisa aizsardzības attīstību. Tomēr nesenie incidenti, ko veicinājis Krievijas īstenotais karš Ukrainā, apliecina nepieciešamību turpināt stiprināt daudzslāņainu pretgaisa aizsardzību," paziņojumā norāda ministri.

Kā ziņots, naktī uz trešdienu Latvijas gaisa telpā novēroti divi droni – viens no tiem nogāzās mežā Krāslavas novada Svariņu pagastā un eksplodēja. Savukārt otrs ielidoja no Baltkrievijas puses un pēc neilga lidojuma gar robežu devās Krievijas virzienā. Dronu incidenti šonedēļ notikuši arī Lietuvā un Igaunijā. 

"Par laimi, neviens civiliedzīvotājs nav cietis, un arī infrastruktūrai nodarītie bojājumi ir minimāli. Mēs augstu vērtējam sabiedroto profesionalitāti NATO Baltijas Gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros, palīdzot nodrošināt Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību," norāda aizsardzības ministri.

Kamēr notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu svarīgākās detaļas un incidentu apstākļus, ministri apliecina – Baltijas valstis paliek nelokāmas savā atbalstā Ukrainas aizsardzības operācijām pret Krieviju un Ukrainas likumīgajām tiesībām uz pašaizsardzību.

Noskaties arī: Kamerās fiksē dronu rūkoņu Latvijas debesīs un sprādzienu pie Svariņiem

Vienlaikus ministri norāda, ka pēdējo dienu incidenti apliecina nepieciešamību turpināt uzlabot mūsu gatavību un ieguldīt aizsardzības spējās. Baltijas valstis jau šobrīd aizsardzībā iegulda vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, par prioritāti izvirzot pretgaisa aizsardzības spējas, dronu un pret-dronu sistēmas, kā arī akustisko sensoru attīstību.

"Augstu vērtējam veiksmīgo informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām pusēm, un mēs turpinām savstarpējo koordināciju visaugstākajā līmenī," norāda ministri.

Lai gan NATO īstenotā misija "Austrumu Sardze" ir skaidri apliecinājusi savu nozīmīgumu, alianses centieni stiprināt pretgaisa aizsardzību, tostarp pretdarboties droniem, ir jāpaātrina, uzsver ministri.

"Sabiedrotajiem steidzami jāstiprina spējas, kas nepieciešamas efektīvai dronu identificēšanai un pārtveršanai. Pašreizējā NATO lidaparātu un pretgaisa aizsardzības sistēmu klātbūtne Baltijas valstīs ir jāsaglabā esošajā līmenī un jāpastiprina, lai novērstu visa veida apdraudējumu gaisā, tostarp bezpilota lidaparātu pārkāpumus," norāda ministri.

Ministru paziņojumā teikts – šie incidenti apliecina, ka būtisks ir Baltijas valstu pieteikums Eiropas Kopējo interešu aizsardzības projektu finansējumam. "Mēs uzsveram nepieciešamību būtiski palielināt un ilgtermiņā iezīmēt Eiropas Savienības aizsardzības finansējumu, tostarp tās austrumu robežas stiprināšanai, izmantojot tādas iniciatīvas kā "Eastern Flank Watch" un Eiropas dronu un pretdronu spēju projektu," uzsver Baltijas valstu aizsardzības ministri.