Somijai atšķirīgi aizsardzības plāni nekā mums – neplāno stiprināt robežu, bet ielaist iebrucēju valstī un tad atsist

Somijas un Baltijas valstu aizsardzības stratēģijas atšķiras.

Kamēr Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – stiprina savas austrumu robežas, lai atvairītu iespējamo agresora militāro iebrukumu, Somija neplāno militāri nostiprināt savu austrumu robežu.

TV3 Ziņas aprīļa izskaņā jau vēstīja, ka Latvijas bruņotie spēki aktīvi turpina austrumu robežas militāro stiprināšanu. Lai potenciāla iebrukuma gadījumā pretinieka kaujas tehnikai būtu apgrūtināta pārvietošanās, bruņotie spēki sāka pirmo, pie pašas Krievijas robežas esošo, ceļu pārrakšanu. Vienlaikus speciālisti sākuši veidot arī prettanku grāvjus.

Savukārt Lietuva pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno uzstādīt pastāvīgus nocietinājumus uz savas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, lai apturētu iespējamu naidīgu spēku pārvietošanos.

Video: Austrumu robežas stiprināšanai sāk pārrakt ceļus un veidot prettanku grāvjus

Lapēnranta Somijā – pilsētas, kuras centrs atrodas vien 20 kilometrus no agresorvalsts

Lapēnrantas pilsētas centrs atrodas tikai 20 kilometru attālumā no Somijas dienvidaustrumu robežas ar Krieviju. Braucot ar automašīnu, šis brauciens aizņem tikai aptuveni 20 minūtes, nostādot pilsētu potenciāli neaizsargātā stāvoklī, ja Somija saskartos ar militāriem draudiem no austrumiem.

Somija neplāno militāri nostiprināt savu austrumu robežu – pierobežas pilsētas Lapēnrantas iedzīvotājus šāds plāns neuztrauc.

"Jā, frontes līnija veidotos diezgan ātri, ja šāda situācija rastos. Somijas aizsardzības spēki ir arī noslēguši līgumus ar zemes īpašniekiem, ka miera laikā varētu būvēt nocietinājumus," medijam "Yle.fi" norādījis Lapēnrantas pilsētas drošības un riska pārvaldības vadītājs Ari-Peka Meuronens.

Lapēnranta atjaunināja savus ārkārtas rīcības plānus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, taču pašlaik nekas neliecina par tūlītējiem draudiem. Nesen apspriesti jauni iedzīvotāju evakuācijas plāni, un Somijas Iekšlietu ministrija janvārī publicējusi jaunas instrukcijas, kā būtu jārīkojas, ja nepieciešams evakuēties. Tagad dažādās Somijas pilsētās ārkārtas rīcības plāni tiek atjaunināti.

Kā norādījis Lapēnrantas pilsētas drošības un riska pārvaldības vadītājs, pilsēta nesen detalizēti izskatījusi evakuācijas plānus, tie pilnveidoti un detalizēti. Iepriekš evakuācijas plāni attiecās uz plašākām teritorijām, tači tagad tie atjaunoti ciematu un pilsētu rajonu līmenī.

Krievu okupanti vairākkārt uzbrukumos devuši triecienu Ukrainas enerģētikas infrastruktūra. Šādam scenārijam sagatavojusies arī nelielā Somijas pierobežas pilsēta.

Pilsēta ir iegādājusies dažāda izmēra un jaudas rezerves spēkstacijas, un tās izvietotas dažādās vietās pilsētā.

Baltija stiprina robežas

Šā gada sākumā Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Iecerēts stiprināt Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Ideja ir nekavējoties apturēt ienaidnieku uz robežas un nelaist dziļāk valstī.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," tā janvārī norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Plānots, ka pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas tiks attīstīti un izvietoti dažādi pretmobilitātes pasākumi, lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm.

Arī Polija nesen paziņoja par lielu 2,5 miljardu eiro programmu austrumu robežas drošībai, tostarp nocietinājumu celtniecībai uz tās austrumu robežas ar Baltkrieviju.

Somijas plāns – ļaut ienaidniekam nedaudz virzīties uz priekšu un pēc tam atsist

Somijas aizsardzības stratēģija netiecas apturēt ienaidnieku fiksētā līnijā uzreiz uz robežas, norāda "Yle.fi". Tā vietā Somija ļautu agresoram iekļūt valsts teritorijā, kur Somijas aizsardzības spēki jau reaģētu ar kara stratēģiju, kas ietver pretuzbrukumu ar straujiem manevriem.

"Somu domāšana ir bijusi ļaut ienaidniekam nedaudz virzīties uz priekšu, un pēc tam sist pretī," rezumē militārās politikas eksperts pulkvežleitnants Juhani Pihlajamā.

Praksē tas nozīmē, ka aizsardzības spēki nocietinājušies uz Somijas austrumu robežas, kur tiktu izcīnītas aizsardzības cīņas. Arī Somijas blīvo mežu ģeogrāfija ir labāk piemērota šādai stratēģijai nekā salīdzinoši līdzenie Baltijas līdzenumi, norāda medijs.