Sports un zinātne ir tuvāk, nekā varētu domāt. RTU zinātnieki palīdz gūt panākumus kamaniņbraucējiem

Profesionālais sports bez zinātnes mūsdienās vairs nav iespējams. Tā saka, RTU Sporta tehnoloģiju centra vadītājs un Latvijas kamaniņu izlases galvenais mehāniķis Mārtiņš Rubenis, kurš jau vairākus gadus ir aktīvi iesaistījies pētījumos, lai mēģinātu atrast veidu, kā kamanas padarīt ātrākas.

"Interesantā lieta par sliecēm, ka tur ir ļoti daudz šo komponenšu, kurām saliekoties kopā, veidojas tiešām laba sliece. Gan ģemoterija, gan materiāls, gan šobrīd arī ļoti komplicētas šo virsmu apstrādes, ir tās, kas iedod to pēdējo vērtību šai sliecei," stāsta Rubenis.

Lai atrastu labāko, kas apvieno visu, talkā nākuši zinātnieki un inženieri, liekot lietā ne tikai savas zināšanas, bet arī augstās tehnoloģijas. Laboratorijās tiek izmēģināta dažādu materiālu slīdētspēja un dažādi slieču apstrādes veidi, ar lāzeriem sliecēs grebtas mikroskopiskas gropes, ar acij neredzamu precizitāti, mērīta un meklēta vislabāk slīdošā slieču ģeometrija.

"Super precīzi zinām, kur, cik liels ir izliekums un tad virtuāli viņu spiest pret ledu un tad redzēt, ka tikai paši vilnīši ir tikai kontaktā un tad skatāmies, cik daudz, jo arī tas dramatiski maina, cik labi slīd vai nē. Šeit mēs runājam par to precizitāti – mikrometrs. Kontekstam, kas ir mikrometrs. Cilvēka mats ir 100 mikrometri, tad attiecīgi šī iekārta spēj mata 20 daļu nomērīt," skaidro RTU Mehānikas un mašīnbūves institūta vadošais pētnieks Jānis Lungevičs.

Līdzšinējie pētījumi liecina – slieču lāzergravēšana strādā. Kamanas ir trasē stabilākas un labāk slīd, neatkarīgi no laikapstākļiem. Rubenis, kurš pats savulaik bija godalgots kamaniņu braucējs, saka – zinātne šajā sporta, kur izšķirošas var būt pat sekundes simtdaļas, ir nozīmīga, un palīdz atrast arī labākos talantus.

"Varam paņemt viena sprotista slieci, kurš brauc trasē ātrāk, salīdzināt ar tā sportista sliecēm, kuram šķiet, ka viņa slieces ir lēnākas un patiešām viņas notestēt un pateikt – nē, viņas slīd vienādi, tāpēc tev ir jāpadomā, ko tu vari izdarīt trasē," teic Rubenis.

Kad RTU zinātnieku atklājumus jau reāli sāks izmantot arī sacensībās, šobrīd vēl pateikt nevarot – inovāciju ieviešana sportā prasot laiku. Taču testa režīmā lietā jau šobrīd tiek likta cita mūsu zinātnieku radīta tehnoloģija – RTU inženieri izstrādājuši uzlabotu metodi, kā veikt kamanu slieču tehnisko kontroli, lai atklātu kādas potenciālas blēdības.

"Iepriekšējā metode principā bija tāda, ka nevarēja uztvert vai uz virsmas ir, piemēram, plāns pārklājums, to vienkārši nevarēja atklāt. Mūsu piedāvājums – izmanto mikroskopa metodi, dod lielu guvumu, jo ar mikroskopa sistēmu, mēs redzam vizuāli to virsmu. Un tad šī kombinācija starp attēlu un šo veikto mērijumu ļoti seklā virsmas dziļumā, ļauj atklāt šīs pretlikumīgās darbības," stāsta RTU pētnieks.

Par šo tegnoloģiju interesi izrādījuši arī starptautiskās sporta organizācijas. Jau notikusās sarunas arī augstākajā līmenī un ir liela ticamība, ka Latvijā izstrādāto slieču kontroles mehānismu varētu ieviest jau nākamajās – 2026. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijā.

"Es dotu diezgan augsti ticamību – 95%. Jo izskatās, ka tā sniega bumba veļas, viss tiek aprobēts. Es domāju, ka tā procedūra paliks tikai labāka un labāka. Un es pagaidām neredzu kādu iemeslu kādēļ, lai tas nenotiku," pauž Lungevičs.

Šomēnes jaunais kontroles mehānisms tika testēts arī Siguldā notiekošajās starptautiskajās sacensībās un arī tur jau identificēti sportisti, kuru slieces ar veco metodi tikuši cauri, bet jaunā tehnoloģija uzrādijusi iespējamas manipulācijas.