Stājas spēkā sabiedrībai būtiskas izmaiņas vairākos likumos. Ar ko rēķināties iedzīvotājiem?

Šogad pakāpeniski tiek celts neapliekamais minimums. No pirmā janvāra tas palielināts līdz 350 eiro, bet no pirmā jūlija – līdz 500 eiro. Kā norāda ekonomisti, ieguvumus no izmaiņām savā naudas makā izjutīs samērā liela daļa pensionāru.

"Tā noteikti ir pozitīva ziņa. Jo, ja mēs skatāmies uz Latvijas sabiedrību un tieši uz to sabiedrības daļu, kas ir mazāk aizsargāta un trūcīgāka, tad tur liela daļa patiešām ir pensionāri," norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Viņa lēš, ka vidējās pensijas saņēmējiem varētu būt ap 20 eiro vairāk, bet strādājošajiem ieguvums būs mazāks.

Savukārt, lai daļēji kompensētu elektrības rēķinu sadārdzināšanos, šogad samazināta obligātā iepirkuma komponentes vidējā likme un līdz aprīļa beigām uz pusi mazāks būs sadales tarifs, kas veido ap 30% no rēķina. "Ja tas samazinās uz pusi, tad tas varētu būt līdz aptuveni 15% samazinājumam rēķinā. Bet, protams, tas ir ļoti atkarīgs no mājsaimniecības uz mājsaimniecību un var diezgan būtiski atšķirties," pauž Zorgenfreija.

Šogad stājusies spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma. Turpmāk par vienu bērnu mēnesī maksās 25 eiro, par diviem 100, par trīs 225, bet, ja ģimenē ir četri un vairāk bērnu, pabalsts par katru būs 100 eiro.

Jaunais gads nes izmaiņas arī veselības aprūpē. Lai pacienti ar ļaundabīga audzēja iespējamu recidīvu pēc iespējas ātrāk varētu saņemt izmeklējumus, ieviesta kārtība pēc "zaļā koridora" principa, kas nosaukta par "dzelteno koridoru".

"Šiem pacientiem nebūs jāgaida pakalpojumi vispārējā kārtībā, bet viņi varēs saņemt ārpus rindas. Un arī ārstniecības iestādēm tas tiks apmaksāts papildus. Pacienti ātrāk zinās to, vai viņiem ir onkoloģiskās saslimšanas recidīvs, un vai ir nepieciešama turpmāka ārstēšana," saka Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta vadītāja Sanita Janka.

Onkoloģijas pacientu ārstēšanai papildus piešķirti 30 miljoni. Nauda atvēlēta arī, lai apmaksātu rekonstrukcijas operācijas pēc krūts vēža ārstēšanas. "Bija atsevišķas manipulācijas, ko valsts maksāja, un pacienētm diezgan liela daļa bija jāpiemaksā pašām kaut vai 200 vai 300 un 400 eiro, pacientēm tā ir liela nauda. Tāpēc tas būs apmaksāts no valsts budžeta," saka Janka.

Pirmajā februārī beidzot sāks darboties taras depozīta sistēma. Par skārdenēs, stikla un plastmasas pudelēs pildītiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, alu, sidru un kokteiļiem būs jāmaksā par desmit centiem vairāk, ko varēs atgūt, taru nododot depozīta automātos vai pieņemšanas punktos.