Stoltenbergs: Ja Krievija pret Ukrainu jabkādā veidā izmantos militāro spēku, tam būs sekas un par to būs jāmaksā

Jau vairāk nekā četrus gadus Ādažos ir dislocēta NATO kaujas grupa ar vairāk nekā 1500 karavīriem no dažādām valstīm. To izveidoja, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.

Kā norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, alianse pastāvīgi izvērtē drošības riskus un nepieciešamības gadījumā ir gatava turpināt paplašināt sabiedroto klātbūtni alianses austrumu flangā: "Ir pilnīgi skaidrs, ka NATO šeit ir, lai aizstāvētu un aizsargātu visas sabiedrotās valstis. NATO kaujas grupas sastāvā šodien Latvijā ir desmit valstis. Tātad viena trešā daļa NATO valstu jau ir pārstāvētas Latvijā. Mēs arī esam trīskāršojuši NATO Reaģēšanas spēkus, tāpēc mēs varam ātri nodrošināt papildspēkus, ja nepieciešams."

Stoltenbergs akcentē, ka aliansei jābūt modrai, jo Krievija pie Ukrainas robežas koncentrējusi armiju. Maskavu viņš aicina situāciju deeskalēt un brīdina, ka militāra agresija nepaliks bez atbildes: "Ja Krievija pret Ukrainu jebkādā veidā izmantos militāro spēku, tam būs sekas, par to būs jāmaksā. Krievijai tagad ir jāmazina spriedze."

Tikmēr NATO sadarbojas ar partnervalstīm, lai cīnītos ar vēl vienu krīzi – pret Eiropu vērsto Aleksandra Lukašenko hibrīduzbrukumu, kurā tiek izmantoti migranti no Tuvajiem Austrumiem.

"Mēs redzam, ka Lukašenko režīms izmanto neaizsargātus cilvēkus, lai izdarītu spiedienu uz kaimiņvalstīm. Tas ir ciniski un nehumāni. NATO pilnībā solidarizējas ar Latviju un pārējām sabiedrotajām valstīm, kuras ietekmējusi Baltkrievijas rīcība. Mēs arī uzturam kontaktus ar citām valstīm reģionā un citviet, lai mazinātu spiedienu, kādu rada migranti, kuri ieradušies Baltkrievijā," pauž Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs piekrīt, ka veidojot alianses jauno stratēģiju, par ko sākušās diskusijas, jāņem vērā draudi, kādus rada hibrīduzbrukumi un aliansei nedraudzīgu režīmu centieni iejaukties arī NATO valstu iekšpolitiskajos procesos.