Strauji aug plaģiātu skaits: augstskolas Latvijā gatavojas mākslīgā intelekta izaicinājumiem
Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk augstskolu vidē, bet profesori te saskata kā iespējas, tā draudus. Mācībspēki atzīst, ka strauji aug plaģiātu skaits un studenti šo rīku mēģina izmantot, lai pašiem mazāk jāpiepūlas. Tikmēr studējošie ir pārliecināti, ka jebkāda veida aizliegumi neko labu nepanāks.
Eksperti saka, ka mākslīgais intelekts vēl ir bērna autiņos un, iespējams, šobrīd neviens pat nespēj iedomāties ar to saistītās iespējas un draudus. Kā, piemēram, varbūtība, ka dzīvus pasniedzējus aizstāj viņu virtuālās kopijas.
Vienkāršot administratīvos procesu, grafiku veidošanu, budžeta plānošanu. Tikai daži no piemēriem, kā mākslīgais intelekts var atvieglot augstskolu darbu. Tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvju padomus seminārā uzklausa augstskolu pārstāvji. Mācībspēki jau tagad savā darbā izmanto mākslīgā intelekta rīkus – tiesa gan, lai izķertu studentu blēdības.
"Jā, es izmantoju, atklāti sakot, bet galvenokārt, lai pārbaudītu, vai studenti… Cik radoši iekļauj savu darbu veikšanā to pašu "ChatGPT"," saka Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela.
Šis ir populārs rīks, kas pēc cilvēka komandas spēj uzrakstīt stāstus, referātus, dzejoļus, teju visu un par jebkādu tēmu. "No mācībspēku puses nevajag demonizēt, ja mēs aizliegsim, neko nepanāksim. Jāsamierinās, ka mākslīgais intelekts ir ieradies un ir uz palikšanu," secina Muktupāvela.
Studenti mākslīgā intelekta izmantošanā gan redz galvenokārt ieguvumus. "Studentus tas noteikti interesē, tas, ko gribam redzēt, ka šie rīki tiek izmantoti augstākajā izglītībā pozitīvā veidā, nevis vienkārši aizliegti, mēs redzam lielu potenciālu, kā tas varētu atvieglot darbu visiem," pauž Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Rūdolfs Aleksandrs Strods.
Tomēr visi atzīst, ka nepieciešamas ievērot zināmus noteikumus. RTU paši izstrādājuši programmu ar nosaukumu "Caps" – tā palīdz izķert mākslīgā intelekta ģenerētos plaģiātus.
"Varam nonākt stadijā, ka mēs ar vieniem ieročiem cīnāmies pretim ar citiem ieročiem un ieejam tādā ciklā, kur mākslīgā intelekta ģenerētus tekstus novērtē mākslīgā intelekta ģenerētas atbildes," teic RTU Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras docente Ilze Birzniece.
Pasniedzēji rēķinās, ka automatizācija var skart arī viņu darba vietas. Ja ne šodien vai rīt, tad tālākā nākotnē noteikti.
"Pagaidām šīs tehnoloģijas nav vēl tik pārliecinošas, bet nedaudz biedējoši tas ir! Manuprāt, jo vairāk izmantos animētos aģentus un mācību materiālus, kuri pilnībā vēl tomēr nespēj izpildīt šīs cilvēkam raksturīgās darbības, jo vairāk studentu novērtēs to pievienoto vērtību, kuru sniedz mācībspēks auditorijā," norāda Birzniece.
Virtuālo pasniedzēju "radīšana" var būt arī ieguvums, piemēram, viens eksperts var attālinātā veidā uzrunāt lielu studentu skaitu jebkurā pasaules malā. Augstskolu mācībspēki mākslīgā intelekta revolūciju salīdzina ar datoru ēras sākumu – muļķīgi no tā bēgt, drīzāk jādomā, kā pielāgoties un izmantot kopējā labumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
