Strupišs: Jēkabpils problēmu cēloņi ir sistemātisku trūkumu kopums
Jēkabpils traģēdijā, kurā aizvien meklēšanā esošais Leons Rusiņš nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, ir līdzatbildīga valsts, kura pieļāvusi virkni sistēmisku trūkumu, secinājusi Tieslietu padome, kura kopš vasaras vērtējusi tiesu sistēmas darbu vardarbības lietās. TV3 Ziņas skaidroja, kādas ir lielākās problēmas un kas būtu jāmaina, lai cilvēkus pasargātu.
Tieslietu padomes izstrādātā ziņojuma secinājumi nav glaimojoši – kopumā valstī ir virkne trūkumu vardarbībā cietušu personu aizsardzībā, tāpat arī mehānismos, kā varmāku, kā tas bija arī Rusiņa gadījumā, atturēt no tiesas noteiktās tuvošanās upurim.
"Ir valstiska sistēmiska problēma, kad daudzas mazas sistēmiskas nepilnības, kura katra par sevi varbūt problēmu neradītu, saslēdzoties kopā, radīja šo iznākumu."
Padome ziņojumā uzskaita virkni problēmu, sākot no nepilnībām anketā, kurā upuris var pieteikt pagaidu aizsardzību, līdz tiesnešu prasmēm vispār novērtēt cietušā un varmākas uzvedību un noteikt apdraudējuma pakāpi, tāpat esot zema kontrole augsta riska vardarbīgām personām.
"Sāpīgi ir tas, ka šoreiz tas prasīja cilvēka dzīvību, pilnīgi bez pamata, cilvēka dzīvību, kur varēja glābt. Bet diemžēl tā ir, kamēr nav problēma, tā netiek risināta," norāda Strupišs.
Kā būtiskāko klupšanas akmeni padome gan sauc informācijas apriti, kas starp tiesnešiem un citām iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām esot vāja. Izrādās, ka tiesai nemaz nav zināms varmākas profils, vai gadījumā pret to citur nav ierosinātas vēl kādas pārkāpumu lietas. Tādēļ padome katrā reģionā rosina veidot visu tieši iesaistīto institūciju sadarbības grupu, lai informācijas aprite par katru vardarbības gadījumu un pašu varmāku būtu pilnīga.
"Ja šādā darba grupā sanāk kopā policija, prokuratūra, pašvaldības sociālais dienests, bāriņtiesa un arī tiesas pārstāvis iesaistās, šī informācija ir kopumā. Varbūt netiek runāts par konkrētiem uzvārdiem un ģimenēm, bet tiek analizēts, kā attīstās, kādas ir attīstības tendences."
Tiesneši gan vērtē, plats solis, lai situācija uzlabotos ir jau Saeimas pieņemtais lēmums palielināt sodus par draudiem un vajāšanu. Iepriekš par to smagākais sods bija īslaicīga brīvības atņemšana līdz trim mēnešiem, tagad par to draud līdz trim gadiem cietumā. Tieslietu ministrija gan gatava pieņemt vēl stingrākus mērus, lai no vardarbības aizsargātu ikvienu ģimeni.
"Šī sieviete tika brutāli noslepkavota tādēļ, ka viņa nesaņēma gaidīto palīdzību no valsts. Katrai valsts amatpersonai ir bijuši jāizdara secinājumi, katrs tos ir izdarījis, un mums ir jādara viss, lai kas tāds nevarētu atkārtoties. Protams, visas iniciatīvas, kas ir grozāmas normatīvajos aktos, mēs tās virzīsim. Jo, ja tiesneši saka, ka tas ir nepieciešams, ir skaidrs, ka šādi grozījumi ir jāvirza."
Tāpat ministre uzskata, ka Stambulas konvencijas ratificēšana, iespējams, būtu palīdzējusi šo traģēdiju novērsts. Kā piemēru viņa min, ka konvencijā jau ir iekļauta prasība veidot sadarbības grupas, kādas tagad izveidot aicina arī Tieslietu padome.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
