"Svarīgākais ir kāpināt dronu ražošanas apjomus," Latvijas dalību dronu koalīcijā komentē federācija
Pērnā gada nogalē aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītājas Elīnas Egles ieskatā šāds lēmums ir ļoti augsts novērtējums Latvijas tehnoloģiju un dronu ražotājiem. Tiesa, priekšā arī vairāki izaicinājumi, viņa atzīst TV3 raidījumā "900 sekundes".
Ministra uzsāktā iniciatīva Latvijai sniedz iespēju uzņemties līdera pozīcijas dronu koalīcijas veidošanā, kas vērtējama pozitīvi. Tāpat atzinīgi vērtējams, ka iniciatīvai iespējams piesaistīt arī citas valstis, tostarp tādas dronu lielvalstis kā Lielbritānija, kas bezpilota lidaparātus ražo jau kopš Pirmā pasaules kara, stāsta Egle.
Jā, nav noslēpums, ka aizsardzības ministrs pieņēma lēmumu pirms konsultācijām ar Latvijas uzņēmumiem, kuriem droni būs jāražo, taču, pēc Egles domām, šo neizdarību kompensē tas, ka kopumā iniciatīva ir ļoti augts novērtējums Latvijas tehnoloģiju un dronu ražotājiem. Proti, arī bez iepriekšējām konsultācijām skaidrs, ka viņi ar uzdevumu tiks galā.
Runājot par to, kāds varētu būt Latvijas pienesums dronu koalīcijā, Egle skaidro, ka pats svarīgākais šobrīd ir kāpināt dronu ražošanas apjomus, jo bezpilota lidaparāti līdzīgi kā munīcija skaita ziņā ir nepietiekami.
Latvijā patlaban ir divi uzņēmumi, kas ražo militārām vajadzībām sertificētus dronus, taču Egle neizslēdz iespēju, ka tiem varētu pievienoties arī trešais spēlētājs. Tiesa, svarīgi iniciatīvā iesaistīties ne tikai dronu, bet arī to komponenšu ražotājiem no Latvijas.
Kādus dronus jau šobrīd ražo Latvijā, un kur tie nonāk? Egle skaidro, ka galvenie "noietu" tirgi ir NATO valstis. Populārākie Latvijā ražotie droni ir "Edge Autonomy", kas arī sasnieguši ASV armiju. Tas, kā akcentē federācijas vadītāja, ir šīs nozares uzņēmēju sapņa piepildījums.
Tāpat Latvijā ražo mazāka izmēra "Atlas Aerospace", kas izmantoti gan testos, gan mācībās NATO dalībvalstu armijās. Tāpat šīs dronu sistēmas tiek pielietotas kaujās Ukrainā, un Latvija bija pirmā, kas karā ierauto valsti ar šāda veida sistēmām apgādāja.
Notiek arī attīstība sauszemes bezpilota dronu sistēmās, piemēram, tiek izstrādāti "Matrix" droni, kas ļauj karavīriem atvieglot viņu kaujas gaitas un arī evakuēt cilvēkus. Tās ir mazas sistēmas, kaujaslaukā ļoti viegli lietojamas.
Kā arī attīstās zemūdens dronu sistēmas, kas ir svarīgas kritiskās infrastruktūras nosargāšanai zem ūdens. "Tur mums nedaudz priekšā ir lielo jūru valstis, kā Portugāle, Spānija, Skandināvija, bet arī Latvijā tās attīstās. Un tās ir arī ļoti svarīgas atmīnēšanas darbiem," norāda Egle.
Viņa atkārtoti akcentē, ka iesaistītie iniciatīvā aicināti ne tikai dronu ražotāji, bet arī to komponenšu ražotāji, tostarp bateriju, video novērošanas sistēmu, dienas vai nakts redzamību u. c. daļu uzņēmumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
