"Tā nav 21. gadsimta infrastruktūra" – olimpiskos panākumus aizēno kritiskā situācija Murjāņos

Daļa inženierkomunikāciju – ūdensvadi, siltumapgādes sistēma, sporta zāles – joprojām ir no 1965. gada, un tās "brīnumainā kārtā iztur šo slodzi". Situācija nonākusi tik tālu, ka Latvijas čempioniem nav kur trenēties iebrukušas grīdas dēļ.

Direktors uzsver, ka problēma nav sportistu vai treneru trūkumā – Murjāņos strādā Latvijā zināmi speciālisti un tiek audzināti augsta līmeņa sportisti. Taču "finansējums ir par īsu", un regulāru ieguldījumu infrastruktūrā nav bijis.

Lai gan skola no valsts saņem ap trim miljoniem eiro gadā, lielākā daļa līdzekļu aiziet pamatfunkciju nodrošināšanai – mācībām, uzturam, ikdienas darbībai. Čevers lēš, ka pakāpeniskai sakārtošanai katru gadu būtu nepieciešami vismaz 300 līdz 500 tūkstoši eiro.

Viņš atklāti runā arī par politikas attieksmi pret vienīgo valsts tiešās pakļautības sporta ģimnāziju: "Mums tiešām ir jācīnās par tādām elementārām lietām." Direktors uzskata, ka Murjāņiem vajadzētu būt paraugam, uz kuru vest skatīties citus, nevis iestādei, kas gadiem balansē uz izdzīvošanas robežas. "Vai nu mēs sakārtojam un ejam tālāk, vai arī skaļi pasakām, ka nevaram uzturēt Murjāņu sporta ģimnāziju," viņš norāda.

Papildus infrastruktūras problēmām skola pilda arī būtisku sociālo funkciju – apmēram trešdaļai audzēkņu Murjāņi nodrošina stabilu vidi un iespēju attīstīties sportā. Tiek apsvērts obligāts vecāku līdzmaksājums, kas varētu dot ap 100 tūkstošiem eiro gadā sporta vajadzībām, taču tas neatrisinās sistēmiskas problēmas.