Uz saturu

"Tagad Valsts prezidenta vēlēšanas ir krietni intriģējošākas." Soctīklotāji apspriež jaunos kandidātus

Straujiem soļiem tuvojas Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas, kuru kandidātus partijām iespējams iesniegt vēl līdz sestdienai. Šobrīd oficiāli izvirzīti trīs – Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs, savukārt pašreizējais valsts galva Egils Levits tomēr atteicies kandidēt uz atkārtotu termiņu. Par izmaiņām un jauninājumiem prezidenta kandidātu vidū sabiedrības reakcija ir dažāda.

2023. gada 11. maijā 17:08

Trešdien kā pirmais Valsts prezidenta amata kandidāts no "’Apvienotā saraksta’’ puses oficiāli tika pieteikts Uldis Pīlēns. Taču tas nevienam pārsteigumus neradīja, jo jau iepriekš partija un Pīlēns šo faktu bija apstiprinājuši.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kāds, iespējams, pārsteigums gan bija – trešdienas vakarā līdzšinējais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kuru "’Nacionālā apvienība’’ bija iecerējusi arī šoreiz virzīt kandidatūrai atkārtotā termiņā, paziņoja, ka tomēr nolēmis uz amatu nepretendēt.

"’Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," savu lēmumu pamatoja Levits.

Mikroblogošanas vietnes "’Twitter’’ lietotāji gan lielākoties bija neizpratnē ne tikai ar Levita lēmumu, bet arī viņa pamatojumu tam, kāpēc par tādu izšķīries.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Citi, savukārt, pauda, ka pēc Levita paziņoja īstās Valsts prezidenta vēlēšanas tikai tagad sākas.

Kas ir Elīna Pinto?

Kā jau gaidīts, partija "’Progresīvie’’ ceturtdienas pirmajā pusē oficiāli paziņoja savu prezidenta amatu kandidātu – starptautisko organizāciju un pārvaldības profesionāli, kā arī latviešu diasporas aktīvisti Elīnu Pinto.

Daļa tviterotāju šo kandidatūru novērtējuši atzinīgi, tostarp minot – līdz šim labākais Latvijas prezidents bija sieviete, tad kāpēc, lai tā nebūtu arī šoreiz?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tiesa, Pinto gana lielai daļai sabiedrības ir sveša, tāpēc vairāki soctīklotāji uzdevuši jautājumu – kas ir Elīna Pinto?

Vēl citi atzīst savu "’tumsonību’’ un smej, ka jaunās prezidenta kandidātes uzvārdu noturējuši par vīnu.

Lai kliedētu savu nezināšanu, daļa tviterotāju palīdzību meklējuši "’Wikipedia’’ šķirklī. Tur atrodamā informācija par Pinto gan viešot šaubas – dzīves gājums aprakstīts pārāk detalizēti, kā arī pēdējie labojumi lapā veikti vēl šodien.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rinkēvičs – palīdzēs "izvilkt" civilās savienības likumu

Savukārt ceturtdienas pēcpusdienā ar savu prezidenta amata kandidātu nāca klajā arī partija "’Jaunā Vienotība’’, izvirzot pašreizējo ārlietu ministru un partijas biedru Edgaru Rinkēviču. Jāatgādina, ka tieši viņš 14. Saeimas vēlēšanās ieguva visvairāk plusiņu, proti, uzskatāms par populārāko politiķi valstī. Un tviterotāju vidū atbalsts Rinkēviča kandidatūrai ir jūtams.

Daļa neslēpj, ka priecājas Rinkēviču redzam ārlietu ministra amatā, taču atbalstītu arī kā prezidentu.

Daudzi arī šajā sakarā aktualizē ministra 2014. gada publisko paziņojumu, ka viņš ir homoseksuālis, taujājot, vai Rinkēviča ievēlēšanas gadījumā Latvija būs pirmā Baltijas valsts ar šādu prezidentu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat Rinkēviča seksuālās orientācijas dēļ citi liek cerības – prezidenta amatā viņš varētu palīdzēt Saeimā tālāk virzīt tā dēvēto civilās savienības likumu.

Līdz ar Rinkēviča pievienošanos prezidenta kandidātu sarakstam daļa arī spriež par izmaiņām esošajā valdības koalīcijā, ja viņam patiesi izdosies amatu iegūt.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Prezidenta vēlēšanas – tagad intriģējošākas

Cīņā par Valsts prezidenta amatu, ienākot trim pretendentiem, tviterotāji arī steidz veikt "sabiedriskās aptaujas" – kuru tad vēlētos redzēt kā jauno pils saimnieku.

Daudzi arī neslēpj – kamēr prezidenta amatam apsvēra tikai Pīlēnu un Levitu, nebija interesanti. Taču tagad šīs vēlēšanas būs krietni intriģējošākas, kā dēļ būs interesanti sacensības vērot, un no tām Latvija tikai iegūšot.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jāpiebilst, ka pa vidu kandidātu nosaukšanai kādreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga publiski paudusi nosodījumu politiķiem par Stambulas konvencijas neratificēšanu. Šajā sakarā vairums atkārtoti atgādina par savu mīlestību pret prezidenti un neslēpj – līdzīgu viņai vēlētos šajā amatā redzēt arī tagad.

Amata pretendentu vārdus Saeimā var iesniegt vēl līdz 13. maijam. Bet Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm