Tanku laikmets beidzas: 20 valstu karavīri Sēlijā testē dronu un pretdronu sistēmas
Mūsdienu konfliktos droni ir daudz efektīvāki par tankiem un bruņumašīnām, to pierādījis arī karš Ukrainā. Šobrīd Latvijā notiek starptautiskas pretdronu mācības. Kādi secinājumi tajās gūti, un vai tie varētu arī noderēt Latvijas aizsardzības stiprināšanā.
Mūsdienās droni kļuvuši par vienu no bīstamākajiem ieročiem, tāpēc šajās dienās Sēlijā notiek starptautiskās pretdronu aizsardzības mācības "Baltic trust".
Mācības ilgst desmit dienas un noslēgsies jau rītdien. To laikā tika izspēlēti militārie scenāriji, kuros trenējās zemessargi un Sauszemes spēki. Mācībās piedalījās militārpersonas no 20 valstīm, kā arī industrijas pārstāvji no 28 kompānijām.
"Mācību galvenais mērķis bija dronu darbību un pretdronu sistēmu testēšana, šīs ir pirmās mācības, kur industriju pārstāvji tika integrēti militārajās vienībās, kā arī viņu tehnika, līdz ar to mūsu karavīriem bija iespēja izmantot industrijas piedāvātos tehniskos līdzekļus predronu darbībai."
Kā vienu no pirmajiem secinājumiem pēc mācībām pulkvežleitnants min, ka dronu un pretdronu joma ir ļoti dinamiska – tā strauji mainās un attīstās. Tāpēc militārpersonām cieši jāsadarbojas ar industrijas pārstāvjiem, lai spētu sekot šai attīstībai. Arī Latvijas spējas tiek pastāvīgi pilnveidotas.
"Bruņoto spēku un zemessardzes rīcībā ir dronu sistēmas un arī pretdronu sistēmas, un visu laiku notiek attīstība, mēs uzlabojam savas spējas. Visu laiku attīstāmies, ir, protams, kur tiekties, kā es minēju, tā dinamika, kā attīstās droni un tieši pretdronu spējas, ir ļoti, ļoti strauji, tādēļ ir ļoti svarīgi strādāt kopā ar militārajām struktūrām ar civilajiem."
NATO Sakaru un informācijas aģentūras pārstāvis uzsver, – Ukrainas pieredze parāda, ka droni kļuvuši par vienu no lielākajiem draudiem, tāpēc tiek meklēti risinājumi, kā tos laikus atklāt un neitralizēt.
"Īpaši nozīmīgi šajos vingrinājumos bija tas, ka šo tehnoloģiju nodevām tieši militārpersonu rīcībā. Tās bija pilna mēroga mācības, kur vienības nepārtraukti darbojās 48 stundas. Šajā laikā bezpilota lidaparātu operatori veica daudzas misijas – gan izlūkošanas un novērošanas, gan uzbrukuma uzdevumus."
Daloties savā pieredzē, mācībās piedalījās arī militārpersonas no Ukrainas. Viņu vēstījums ir skaidrs – dronu un pretdronu joma mainās gandrīz ik pēc divām nedēļām, tāpēc aprīkojumam jābūt modulāram, elastīgam un spējīgam ātri pielāgoties.
"Šādas mācības ir ļoti svarīgas gan mums kā dronu ražotājiem, gan ražotājiem, kas darbojas ar pretdronu sistēmām. Un es pat teiktu, vissvarīgākā pašiem kaujiniekiem un pēc tam, kā šī informācija tiek nodota publikai. Jo tajā brīdī, kad mēs domājam tanks vai drons, jebkura darbība vai pretdarbība ir svarīga vai nav svarīga, kamēr mēs neesam ikdienā lietojuši, nevaram īsti saprast, vai tas strādā vai nestrādā. Šādas mācības savā ziņā parāda, cik mēs esam bezspēcīgi, kā aizsargājošais resurss pret sistēmām, kā bezpilota lidaparāti."
Mācību veidotāji uzsver – aizsardzībai un karadarbībai arvien nozīmīgākas kļūst ne tikai dronu un pretdronu sistēmas, bet arī citas attālināti vadāmas tehnoloģijas, piemēram, sauszemes un zemūdens transportlīdzekļi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
