Tārgalē dīzumā atklās trešo vēja parku Latvijā
Straujais energoresursu cenu kāpums palielinājis interesi par vēja parku izveidi. Kopuzņēmums, ko veido Latvenergo un Latvijas Valsts meži, nākamajos gados vēja enerģijas ražošanā plāno ieguldīt aptuveni miljardu. Un šis nav vienīgais projekts, kas tieši tagad, pēc ilgāka pārtraukuma tiek attīstīts Latvijā.
Tārgales pusē esošajā vēja parkā šajās dienās notiek aktīva jauno turbīnu testēšana, jo plānots, ka jau pēc diviem mēnešiem to nodos ekspluatācijā, un vēja ģeneratori sāks ražot elektrību.
"Parkā ir 14 turbīnas, katra ar jaudu 4,2 megavati, tātad kopējā jauda ir vairāk nekā 58 megavati, kas ir lielākais parks Latvijā šobrīd. Viss parks kopumā gada laikā varētu saražot 160 000 megavatstundu, kas atbilst 2,5-3% Latvijas kopējā patēriņa."
Jauni vēja parki Latvijā nav tapuši vairāk nekā desmit gadus un, šis mūsu valstī ir tikai trešais. Ja nav nekādu sarežģījumu – no idejas līdz realizācijai šāda projekta tapšana prasa aptuveni piecus gadus. Lai gan ilgu laiku vēja parku attīstītāji bijuši kūtri, pēdējos gados tendences mainījušās.
Pirmais lielais bums bijis pirms aptuveni diviem gadiem, kad pateicoties tehnoloģiju attīstībai, parku izveide kļuva komerciāli izdevīga. Ģeopolitiskie procesi radījuši jaunu intereses vilni, taču tas neesot tieši saistīts ar karu Ukrainā.
"Es teiktu, ka tas ir apmēram pēdējā vairāk nekā pēdējā pusgada faktors, kad jau pirms iebrukuma elektroenerģijas cenas būtiski pieauga jau pagājušā gada rudenī. To varbūt ne visi vēl tad pamanīja, bet tas bija pirmais signāls, lai sāktu skatīties, ko un kā mēs varam saražot."
Arī vēja enerģijas asociācijā apliecina, ka pēdējā pusgadā interese esot milzīga un Latviju kā potenciālo biznesa vietu noskatījuši vērienīgi ņemami investori ne tikai no Baltijas, bet arī Eiropas un pat pasaules mērogā.
"Kļūstot projektiem komerciāliem, tas jaunattīstāmo projektu lielums bija vairāki simti megavatu, teiksim 300-500. Tas, ko redzam šodien , ka faktiski runa ir par tūkstošiem megavatu, tas nozīmē, ka pēdējo 6 mēnešu laikā interese ir nenormāli pieaugusi."
"Ja mēs runājam tieši par vēju, tad jāsaka, ka vējš šobrīd nav populārākais enerģijas ieguves resurss, pārsvarā visi attīstītāji vēlas attīstīt saules enerģijas stacijas."
Augstsprieguma tīklā stāsta – lai gan tiešām vērojams rezervētās jaudas kāpums vēja parku attīstītāji sastāda niecīgu daļu. No vairāk nekā 1200 pieteikumiem, vēja projekti nesasniedz pat procentu un vairums saistīti ar saules elektrību. Skaidrojums – vēja parku izbūve prasa vismaz 4-5 gadus un iet pie augstsprieguma tīkla pēc jaudas var tikai šī procesa vidū.
"Acīmredzot, investori pēta biznesa vidi, pēta projektus, kur viņus īstenot un tas aizņem zināmu laiku."
Problēma ir tajā, ka jau tagad projektos rezervēti gandrīz četri gigavati, kas ir aptuveni trīstik vairāk nekā Latvija patērē visa gada laikā. Tā kā arī kaimiņvalstīs vēja parku attīstītāji ir tikpat aktīvi, ja realizētu visus pieteiktos projektus, tad elektrību gluži vienkārši nebūs kam tirgot.
"Gala beigās jau visu procesu noregulē pieprasījums pēc elektroenerģijas, jo, ja nav kur saražoto enerģiju nodot un pārdot, tad jau nav jēgas viņu saražot. Kādēļ ir rezervēts vairāk, nekā patērējam? Katrs domā, ka viņš būs pirmais, kurš paspēs ielēkt vilcienā."
Arī uzņēmēji lēš – no rezervētās jaudas tiešām sāks strādāt labi, ja 10 līdz 15 procenti, tādēļ satraukties par elektrības pārpilnību neesot pamata.
Ņemot vērā, ka nākotnē pieprasījums pēc elektrības un atjaunojamiem energoresursiem pieaugs, eksperti ir pārliecināti, ka vēja parku Latvijā kļūs arvien vairāk. Lai arī šo projektu realizācija prasa laiku, cilvēkiem jāgatavojas, ka tuvākajā piecgadē vēja turbīnas kļūs par ierastu mūsu ainavas sastāvdaļu. Turklāt, tehnoloģiju attīstība ļauj tās veiksmīgi uzstādīt ne tikai piejūras novados, bet visā valstī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
