Tas būs nāves spriedums: Ziedoņa un Lipkes muzeji ceļ trauksmi par iespējamu slēgšanu

Imanta Ziedoņa muzejs faktiski darbojas divās adresēs – dzejnieka māja Murjāņos, savukārt Ziedoņa klasē, Sporta ielā 2, regulāri notiek lekcijas bērniem.

Ziedoņa māja Murjāņos aizgājusi rudens atelpā, un tai drīzumā plānots mainīt jumtu – tam saziedoti 30 000 eiro. Tikmēr rosība notiek Sporta ielas telpās, taču negaidīts un ļoti nepatīkams pārsteigums darbiniekiem bija ziņa par plāniem akreditēto valsts muzeju finansēšanu no Kultūras ministrijas nodot Valsts kultūrkapitāla fondam.

"Piedāvājot pārlikt muzeja finansējumu uz kultūrkapitāla fondu, Ziedoņa muzejam ir nāves spriedums. Kāpēc? Šos deviņus gadus esam apbalvoti kā labākais muzejs, bet uz gandrīz visiem pieteikumiem bija atbildējis, ka nav aktuāli, un nebija devis finansējumu. Mums no kultūrkapitāla fonda ir paniskas bailes. Ja ir kultūrkapitāls – ir nāve," saka Ziedoņa muzeja valdes locekle attīstības jautājumos Žanete Grende.

Kultūras ministrijā saka – kopējais iestādes budžets tiks samazināts par 2,8 miljoniem eiro un šo naudu novirzīs valsts drošības finansēšanai kā prioritārai nozarei. Tāpēc arī apcirps finansējumu privātajiem muzejiem.

Tikmēr Kultūrkapitāla fonda finansējums nākamgad palielināsies no paaugstinātā akcīzes nodokļa plānotajiem ieņēmumiem par 1,6 miljoniem eiro, tādēļ iestādes vienojušās, ka turpmāk privātie muzeji līdzekļus varēs iegūt tur. Bet – konkursa kārtībā. Ja līdz šim Ziedoņa muzejam bija garantēti 140 000 eiro gadā no valsts, tagad par tiem nāksies konkurēt ar citiem pretendentiem.

Uz jautājumu, vai šajā situācijā nāksies konkurēt ar citiem muzejiem, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone saka: "Nu, protams, VKKF viss finansējums tiek sadalīts konkursa kārtībā atbilstot kritērijiem, bet Lipkes muzeja, kas ir sevi pierādījis ar profesionālu un veiksmīgu darbību, viņiem nav pamata apšaubīt savas spējas."

Taču līdzīgas bažas ir arī par privātiem ziedojumiem izveidotajā ebreju glābēja Žaņa Lipkes muzejā, kur bija pierasts no valsts gadā saņemt drošus 70 000 eiro, par ko samaksāt algas 5 darbiniekiem un apmaksāt apkuri un citus rēķinus. Pieteikumu finansējumam kultūrkapitāla fondam rakstīs, bet nav nekādas drošības sajūtas – cik, un vai vispār naudas piešķirs. Līdz ar to nākamais gads, kad finansējuma izmaiņas plāno ieviest, var būt izšķirošs.

"Tā ir tā nedrošība! Mēs veicam valsts funkciju – holokausta izglītība ir valsts funkcija par ko mēs atskaitāmies starptautiski. Ja mums nav finansējuma, mēs vienkārši likvidējamies! Tā nav mana iegriba, tā vienkārši ir," saka Žaņa Lipkes memoriālā muzeja izveidotājs Māris Gailis.

"Mēs visi dzīvojam ļoti nestabilos finansiālajos apstākļos, un privātie muzeji un citi kultūras jomā strādājušie nekad nav bijuši ar ērtu un drošu, pārpilnu finansējuma apjomu, izmaiņas satrauc kultūras jomā strādājošos, un tā ir dabiska reakcija," norāda Vilsone.

Komentējot muzeju bažas, Kultūrkapitāla fonds sniedza rakstveida atbildi, ka fonda padome stratēģiskajā sēdē pieņēmusi konceptuālu lēmumu par programmas paplašināšanu un par papildu finansējuma pārdalīšanu privāto muzeju finansēšanai. Kuram muzejam cik pienāksies, lems profesionālu ekspertu komisija pēc iepriekš nodefinētiem un visiem zināmiem projektu vērtēšanas kritērijiem – tā uzsver fondā.