"Tas ir pazemojoši." Dziesmu svētku kolektīvu vadītāji saņem vien 36 eiro mēnesī

Tradicionālā Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference aizritējusi emocionāli pielādētā gaisotnē. Pēc tam, kad tajā atklāšanas runu bija sacījusi kultūras ministre Agnese Logina (P), viņu pie skatuves pārtvēra svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, lūdzot skaidrot – kādēļ pretēji solītajam nākamā gada budžetā nav rasts finansējums svētku kolektīvu vadītāju algu celšanai.

Nesadzirdot gaidīto, sanākušie cēlās kājās, vienojoties arī sava veida protesta dziesmā – izpildot Jāzepa Vītola "Gaismas pili".

Uzreiz pēc tam skatītāju zāli Klišāns kopā ar diriģentu Intu Teterovski arī pameta. Abi norādīja, ka šādi rīkojušies, jo situācija ap kolektīvu atalgojumu šobrīd ir tik kritiska, ka nu jau svētku nākotne ir apdraudēta, taču jaunā kultūras ministre to neizprotot un viņos neieklausās.

"Ir skaisti atcerēties svētkus, kas bija šajā vasarā, un ir ļoti skaisti analizēt to, cik daudz kas ir paveikts, bet mūsu uzdevums tomēr ir domāt par nākotni. Un nākotnes sakarā un Dziesmu svētku ilgtspējas sakarā šis satraukums ir sakāpis līdz robežai, kad tā kritiskā masa ir sasniegta. Profesionāļi vairs ilgāk gaidīt nevar. Manuprāt, svētki ir apdraudēti," norāda Klišāns.

"Valdības maiņas rezultātā ir jauns ministrs, kas laikam un diemžēl līdz galam neizprot šo būtību. Un tā viņas atbilde mūs absolūti neapmierina. Mēs esam šeit un turpināsim cīnīties pie 2024. gada budžeta, nevis 2025., 2026. vai 2030., bet pie nākamā gada budžeta," pauž Teterovskis.

Koru un deju kolektīvu atalgojumam šobrīd valsts atvēl 1,2 miljonus eiro gadā, kas ir mazāk par 40 eiro mēnesī vienam diriģentam vai deju kolektīva vadītājam, pārējo atalgojumu sedz pašvaldības. Par to trauksmi nupat cēla arī diriģentu asociācija. Tās vadītāja rāda kādas Jēkabpils diriģentes algas lapiņu par septembri – "uz rokas" 177 eiro.

"Tie cipari ir graujoši, un te es mēģināšu paskaidrot. Algu lapiņā ir viena pozīcija, kas saucas Kultūras ministrijas mērķdotācija. Un tie ir 36 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Mēs nespējam vairs strādāt, jo tas ir pazemojoši. Ir beigušies Dziesmu svētki, viņu pacietība ir beigusies, un ir ļoti daudz diriģentu, kuri vienkārši saka, es beigšu to darbu," saka Latvijas Diriģentu asociācijas vadītāja Agita Rimšēviča.

Lai kaut nedaudz situāciju uzlabotu, šovasar tika solīts, ka nākamā gada budžetā tiks rasti teju pieci miljoni eiro tieši kolektīvu vadītāju algu celšanai. Taču īsi pirms Saeima sāks darbu pie budžeta apstiprināšanas šāda pozīcija tajā vairs nav atrodama. Par to neapmierināti ir arī pašvaldību vadītāji. Tie uzskata, jau šobrīd tieši uz vietvaru pleciem tiek iznesta visa Dziesmu svētku tradīcija.

"Pašvaldības uztur, kas maksā atalgojumu, kas pērk šos tērpus, nodrošina mēģinājumu telpas. Un, ka nebūtu šis, ļoti sarežģīti vispār būtu runāt par dziesmu svētku tradīciju kā tādu. Dzirdot arī, ka nākamais gads būs sevišķi grūts dažādās jomās, tad šeit būtu valstij jānāk palīgā," teic Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

"Es atgādināšu, ka kultūras ministre esmu pusotru mēnesi. Šīs nav problēmas, kas ir radušās pusotrā mēnesī, mēs runājam par gadiem. Valstij tas ir jāfinansē lielākā apmērā. Par to nav runas. Tā kā mums nav izdevies atrast to risinājumu budžeta sarunās, neesam ieguvuši papildu finansējumu, tad mēs skatāmies uz savu bāzi, ko mēs varam atrast ministrijas iekšienē," teic Logina.

Ministre gan neslēpa, ka iepriekšējās valdības solītos piecus miljonus ministrijas budžetā atrast nebūs iespējams. Tikmēr Nacionālajam kultūras centram jau ienāk ziņas, ka atsevišķi kori un deju kolektīvi līdz ar jauno gadu izbeigs savu darbību, jo arī pašvaldības tos vairs nespējot finansēt.