"Tas ir samērīgs risinājums." Domas mainījušie Saeimas opozicionāri par Stambulas konvencijas lēmuma atlikšanu
Vismaz uz laiku Saeimā pielikts punkts strīdiem par Stambulas konvenciju, pagaidām tā paliek spēkā. Atsaucoties Valsts prezidenta aicinājumam, parlamenta vairākums nolēmis izšķiršanos par šo konvenciju uzticēt nākamajai Saeimai, kas darbu sāks pēc gada. Nepieciešamo atbalstu šāda lēmuma pieņemšanai palīdzēja nodrošināt daļa opozīcijas, kas iepriekš bija balsojusi par izstāšanos.
Trešdien ārkārtas sēdē deputāti lēma, kādā termiņā iesniedzami priekšlikumi Valsts prezidenta atgrieztajam likumam par izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Pirms tam sasauktajā Ārlietu komisijas sēdē "Jaunā Vienotība" priekšlikumu iesniegšanai aicināja noteikt nākamā gada 1. novembri, kas ir divas dienas pirms šīs Saeimas pilnvaru beigām. Līdz ar to esošais sasaukums likumu vairs nepaspētu izskatīt un par to būtu jālemj jaunajai Saeimai. Pret to iebilda ZZS.
"Paredzot, ka būs šāds priekšlikums, Saeimas priekšsēdētāja lūdza norādīt, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim šiem datumiem būtu jābūt tādiem, ka var gan iesniegt priekšlikumus, gan arī izskatīt likumprojektu vēl šajā Saeimā," sacīja deputāts Jānis Vucāns (ZZS).
Arī partija "Latvija pirmajā vietā" aicināja likumu izskatīt vēl šajā sasaukumā. "Mūsu priekšlikums ir izskatīt šo jautājumu 12. februārī," teica deputāts Ričards Šlesers.
Tomēr ar balsu vairākumu komisija nolēma, ka izšķiršanās par konvenciju jāuztic jaunajai Saeimai, kā bija aicinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Un arī Saeimas sēdē tas guva vairākuma atbalstu.
"Tā kā ir atbalstīts šāds priekšlikums, tad izskatīšana Saeimā nav iespējama. Tas tad pāriet uz nākamo… caurlūkošana nākamā Saeimā. Kolēģi, tas arī ir viss," pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
"Progresīvie" pieņemto lēmumu nosauca par "nozīmīgu sabiedrības uzvaru". To, ka šī bija svarīga izšķiršanās, atkārtoti uzsvēra arī "Jaunā Vienotība".
"Ņemot vērā šo politiski sakaitēto situāciju, tiešām arī prezidents to ir piedāvājis kā risinājumu, lai šobrīd pieliktu tādu lielu semikolu kā minimums, ja ne punktu vismaz šai diskusijai šī Saeimas sasaukuma laikā," norādīja deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Konvencijas atbalstītājiem balsu vairākumu palīdzēja nodrošināt "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība – divas no opozīcijas partijām, kas iepriekš balsoja par izstāšanos.
"Mēs apzināmies, ka Stambulas konvencijas jautājums ir tas, kurā arī mūsu atbalstītāju viedokļi atšķiras. Šis jautājums ir ļoti saasinājies. Bieži vien tā diskusija šobrīd ir nevis par būtību, bet par simboliem. Tā ir kļuvusi emocionāla, eskalējoša. Līdz ar to pārlikt šo jautājumu uz nākamo parlamentu, tas ir samērīgs risinājums," skaidroja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.
"Saeimas vairākums nav izturējis spiedienu," pēc balsojuma paziņoja Linda Liepiņa, kuras pārstāvētā partija "Latvija pirmajā vietā" bija sagatavojusi likumu par izstāšanos no konvencijas.
"Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts", neceliet to, ko jūs nevarat panest! Es balsoju pret mīkstmiesību, pret rāpulību atpakaļ un pret stājas zaudēšanu. Es balsoju pret nodevību. Gļēvulībai un savu vērtību nodošanai no šodienas ir jauns vārds un tā ir atlikšana. Dievs, svētī Latviju!" teica Liepiņa.
Savukārt ZZS balsojumā nepiedalījās. Arī tā ir attieksmes paušana, TV3 Ziņām teica "zaļzemnieku" frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: "Mēs esam nobalsojuši par šī jautājuma denonsēšanu. Līdz ar to mēs esam to parādu vēlētājiem, ko mēs bijām parādā, balsojot par iestāšanos, atdevuši. Mēs esam atzinuši, ka tā ir bijusi kļūda un to izdarījuši. Šobrīd iesaistīties kādā strīdā vai kādā vairāksolīšanā par kādiem termiņiem, kad skatīs, kur skatīs, kā skatīs, manuprāt, ir nepareizi."
Tikmēr "Apvienotais saraksts" ir pārliecināts, ka strīds par Stambulas konvenciju būtu jāizšķir tautas nobalsošanā.
"Tas ir tā kā zobārsts, kurš neiztīra zobu un neizņem šo kariesu, un aizbāž ar plombu. Jā, gadu var staigāt, bet pēc gada tev ir jātīra kanāli vai jārauj ārā zobs. Mēs varam visus zobus aiztaisīt ar plombām ciet, neatrisinot pamata slimību. Mēs vienkārši visi sabiedrībā, visa Latvija paliksim bez zobiem," tēlaini situāciju raksturoja deputāts Edvards Smiltēns (AS).
Smiltēns uzskata, ka iespēja rīkot referendumus ir jāpaplašina. Tāpēc viņš aicinās noteikt, ka tiesības ierosināt tautas nobalsošanu ir arī divām trešdaļām Saeimas deputātu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
