Uz saturu

Cīņa pret vardarbību vai "gender" ideoloģija? "Spēles noteikumi" diskusija par Stambulas konvenciju

2025. gada 5. novembrī 12:39

Stambulas konvencija ir viens no visplašāk apspriestajiem dokumentiem Eiropas Padomes vēsturē. Tās mērķis ir vienkāršs: pasargāt sievietes no vardarbības un stiprināt palīdzības sniegšanu upuriem. Tomēr gandrīz pusotru gadsimtu pēc sieviešu tiesību kustības sākuma šis dokuments joprojām polarizē sabiedrību daudzās Eiropas valstīs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

2020. gadā Polija paziņoja par nodomu izstāties no pretvardarbības konvencijas, uzskatot, ka tā veicina ideoloģisku pieeju ģimenes un dzimuma jautājumos. Tomēr valdības mainījās un no konvencijas neizstājās.

Līdzīga argumentācija parādījās arī citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs- ka konvencijā minētais jēdziens "sociālais dzimums" rada riskus ģimenes vērtībām.

Latvija konvenciju parakstīja 2016. gadā, bet ratificēja 2024. gada pavasarī – ar īpašu deklarāciju, ka konvencijas normas tiks piemērotas saskaņā ar Latvijas Satversmi. Tas bija kompromiss starp cilvēktiesību argumentiem un vērtību jautājumiem. Tomēr tagad, gadu vēlāk, 2025. gada oktobrī, tā pati Saeima ar 56 balsīm "par" nobalsoja par Latvijas izstāšanos no konvencijas.

Šonedēļ Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Tie, kuri vēlas izstāties no konvencijas, uzsver — izstāšanās neietekmēs Latvijas spēju aizsargāt vardarbības upurus, jo lielākā daļa konvencijā minēto prasību jau ietvertas citos likumos.

Izstāšanās pretinieki ir pārliecināti ka, šāds lēmums mazinās uzticību Latvijai cilvēktiesību jomā un sūta varmākām signālu, ka tos nesodīs.

Kā ziņots, trešdien Saeima ārkārtas sēdē atbalstīja ierosinājumu priekšlikumus otrreizējai caurlūkošanai nodotajam likumam par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniegt līdz nākamā gada 1. novembrim. Tas nozīmē, ka Stambulas konvencijas denonsēšanas jautājumu vērtēs nākamā Saeima.

Par vai pret – kādi ir idejas aizstāvju un kritiķu argumenti? To šonedēļ aplūko TV3 diskusiju raidījums – "Spēles noteikumi", kurā brāļi Pauls un Ģirts Timroti aicina sabiedrībā pazīstamus viesus uz atklātu diskusiju par Latvijai svarīgākajiem jautājumiem. "Spēles noteikumi" diskusiju raidījumā vadītāji ne tikai virza sarunu, bet arī aktīvi iesaistās diskusijā – viens no ideālistiskās, otrs no pragmatiskās perspektīvas.

Paula Timrota komanda raidījumā izskata argumentus pret konvenciju, komandā – politologs Andis Kudors, juriste Inga Bite un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS). Savukārt Ģirta Timrota komandā debatē konvencijas aizstāvji, komandā – režisore Alise Zariņa, politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs, "Centra Marta" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonīte un Saeimas deputāts Kaspars Briškens (P).

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Par projektu

“Spēles noteikumi” ir jauns TV3 Ziņu dienesta diskusiju raidījums tiešraižu formātā, kas iedziļināsies sabiedrībai aktuālos un pretrunīgi vērtētos tematos. Raidījuma vadītāji – brāļi Pauls un Ģirts Timroti ne tikai virzīs sarunu, bet arī aktīvi iesaistīsies diskusijā – viens no ideālistiskās, otrs no pragmatiskās perspektīvas. Raidījumā risinās aktuālas un sabiedrību polarizējošas tēmas, aicinot studijā pretējo pušu viedokļu līderus. Vadītāji izvēlēsies, kurā pusē katrs no viņiem būs un aktīvi piedalīsies argumentācijā, meklējot arī saskarsmes punktus. Diskusijas mērķis nav vienkārši noskaidrot “kuram taisnība”, bet saprast jautājumu daudzslāņainību un atšķirīgos skatu punktus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm