Pēc "padsmit stundu" ilgām debatēm Saeima lemj izstāties no Stambulas konvencijas
Ceturtdien, 30. oktobrī, Saeima atbalstīja likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes (EP) konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Debatēm ilgstot teju 14 stundas, bez liela pārsteiguma ar deputātu vairākumu, proti, 56 balsīm par Saeima atbalstīja likumprojektu par izstāšanos no konvencijas. Pret nobalsoja 32 deputāti – JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti – Igors Rajevs un Didzis Šmits – atturējās.
Jāpiebilst, ka koalīcijas partneri trīs reizes balsojumam virzīja jautājumu par to, lai Saeimas sēdē izsludinātu pārtraukumu, taču katru reizi tas izgāzās un deputātu vairākums vēlējās sēdi turpināt, lai arī tas nozīmēja, ka tā ievilksies līdz pat teju pusnaktij.
Portāls "tv3.lv" jau vēstīja, ka Saeimas sēdē ceturtdien emocionāli piesātinātas, kaismīgas un arī asas debates par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Deputātu debatēs izskanēja atkārtoti aicinājumi nebalsot par izstāšanos no konvencijas, uzsverot gan palīdzības nepieciešamību vardarbībā cietušajiem, gan Latvijas starptautiskā tēla graušanu, kā arī Kremļa propagandas nonākšanu Latvijas politiskajā vidē.
Video: Saeimas sēde
Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza partija "Latvija pirmajā vietā". Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.
Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Savu viedokli par izstāšanos no Stambulas konvencijas sociālajos medijos šonedēļ publicējusi arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa raksta, ka jebkurš Saeimas deputāts, kurš balsos par izstāšanos no šī starptautiskā nolīguma, "būs sevi pierādījis kā Putina propagandas iespaidotu". Eksprezidente mudina Latviju nekrist laukā no Eiropas vērtību kodola.
Jāpiebilst, ka nacionāļi, ZZS un "Apvienotais saraksts" 9. oktobrī iesniedza Saeimā savu alternatīvu Stambulas konvencijai. Saeimas vairākums atbalstīja deputātu sagatavoto un parakstīto deklarāciju, kas apliecina valsts apņēmību mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
