Teju 100 motociklistu izvizina vājredzīgos sirsnīgā labdarības braucienā
"Brīvība un sajūta, ka arī mēs varam to pašu, ko citi" – tā saka cilvēki ar redzes traucējumiem, kuriem šodien bija iespēja doties elpu aizraujošā motobraucienā. Labdarības braucienam pieteicās teju simts motociklistu, lai izvizinātu tos, kuru ikdiena ir krietni grūtāka, nekā lielākajai daļai sabiedrības. Aizkustinājuma asaras nācās valdīt gan baikeriem, gan viņu pasažieriem.
Aptaustīt, uzzināt, sajust un izbaudīt. Un pats galvenais – rūpīgi iepazīties ar drošības pasākumiem, kur likt kājas, rokas, lai brauciens būtu izdevies. Patīkams satraukums jūtams agrā sestdienas rītā, brauciena dalībniekiem – vājredzīgajiem cilvēkiem – iepazīstoties ar labdariem, kas piekrituši viņus uz sava motocikla izvest elpu aizraujošā braucienā.
"Šī labdarības akcija ir ceturto gadu un kā no iepriekšējiem gadiem cilvēki saka – tā ir misija, tas mūs ļoti aizkustina, tādēļ ejam pretī un mēģinām šo pasākumu organizēt, paldies arī neredzīgo biedrībai, nav vārdam vietas – cepuri nost!" pauž pasākuma rīkotājs Atis Lamberts.
Liela daļa no cilvēkiem, kas te pulcējas, ir braukuši arī iepriekšējās reizēs, nu jau tradicionālo piedzīvojumu ar nepacietību gaida visu gadu. Ir daudz spilgtu atmiņu, sevišķi par tādiem laikapstākļiem, kas šķiet ar baudpilnu motobraucienu nebūt nav savienojami.
"Pirmās sajūtas bija fantastikas. Lietus, bet braucot lietu nejutu, neko! Ikdienā viņš traucē, bet ar moci tieši tā kā vajag. Tā skaņa, ātrums, baigi foršā sajūta," pauž brauciena dalībnieks Edgars.
"Dažreiz mēdz būt ātri, tas nedaudz baida, bet tad ir forša sajūta. Mazliet bailes, nezini baikera stilu bet tad ir vējš, tad ir brīvība. Turies pie moča, stiprāk, ciešāk. Tad viss aiziet, adrenalīns," saka Vlada.
"Ne pirmā reize! Ir labi! Vislabāk patīk tas, ka nevienam nav ierobežojumu. Visi mēs varam visu to pašu ko citi. Katrs savādāk, varbūt, bet visu to pašu," norāda brauciena dalībniece Māra.
Un runājot ar brauciena dalībniekiem, redzot prieku viņu sejās, aizkustinājuma asaras iezogas pat rūdītāko baikeru acu kaktiņos.
"Iespaidīgākais – pagājušogad tāds gāziens bija, balta siena! Līdz vīlei slapji bija visi. Es gan biju pie satiksmes regulēšanas, bet šogad izdomāju, ka jāvizina. Daudz vairāk dalībnieku, 95. Pagājušogad mazāk bija krietni. (TV3: Kāpēc?) Cilvēki uzzina, pievienojas arī no citu neredzīgo biedrībām, ne tikai no šejienes. Cilvēki brauc ar autobusiem, lai izbaudītu šo braucienu," saka motociklists Normunds Vorslavs.
Juglas neredzīgo ciemata ieliņas parasti ir klusas. Bet sestdien tās piedārdina motociklu rūkoņa un kolonna pamazām dodas šosejas virzienā.
Motobrauciens vijās līdz "Sēnītei", un noslēgums Upesciema stadionā. Izvizināto braucēju emocijas neaprakstāmas.
Pasākuma dalībnieki ieturēja brangas pusdienas un pavadīja laiku sarunās, apmainoties smaidiem un pozitīvām emocijām, lai, cerams, tiktos šajā tradicionālajā braucienā nākamgad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
