Terorisma draudu līmenis zems, bet modrībai jābūt. Cik gatavi esam šādam riskam?

Kā "tv3.lv" skaidro Iekšlietu ministrijas (IeM) Komunikācijas nodaļā, Latvijā ir ieviesta Valsts drošības dienesta (VDD) izveidota terorisma draudu līmeņu sistēma. Šī sistēma paredz četrus terorisma draudu līmeņus: zems, paaugstināts, augsts un īpaši augsts. VDD un citas par terorisma draudu novēršanu atbildīgās institūcijas īsteno izsludinātajam terorisma draudu līmenim atbilstošus pretterorisma pasākumus, kas ir noteikti Nacionālajā pretterorisma plānā.

Ministrijā uzsver – patlaban terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems (ikdienas situācija), un VDD rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par nepieciešamību to tuvākajā laikā paaugstināt.

Ja būtu konstatēti reāli terorisma draudi, VDD priekšnieks informētu iekšlietu ministru par nepieciešamību izsludināt atbilstošu terorisma draudu līmeni visā valsts teritorijā, apdraudētajā reģionā, tautsaimniecības sektorā vai objektā.

Savukārt, pamatojoties uz VDD priekšnieka ieteikumu, iekšlietu ministrs izsludinātu atbilstošu terorisma draudu līmeni un terorisma draudu novēršanā iesaistītās institūcijas nekavējoties uzsāktu šim līmenim atbilstošus preventīvos pasākumus.

Ministrijā norāda, ka Nacionālā pretterorisma plānā ir definēti arī pasākumi, kas veicami, ja terorisma draudi ir vērsti pret cilvēku masveida pulcēšanās vietām, tajā skaitā izglītības iestādēm. Nacionālais pretterorisma plāns ir slepens dokuments, tādēļ plašāka informācija par tajā paredzētajiem pretterorisma pasākumiem nav publiski izpaužama, līdz ar to ar šādu informāciju konkrētas izglītības iestādes tiktu iepazīstinātas tikai konkrēta stāvokļa gadījumā.

Spridzināšanas draudu vēstuļu saņemšanas gadījumā par reaģēšanu atbildīgā institūcija ir Valsts policija. Ja izglītības iestāde saņēmusi draudu vēstuli, par to nekavējoties jāinformē VP un tālāk jārīkojas, stingri ievērojot tās rekomendācijas.

Aicina nezaudēt modrību

Valsts policija vērš uzmanību, ka katra saņemtā informācija par draudiem ir jāuztver nopietni un jāpārbauda, jo jebkuri saņemtie draudi uzskatāmi par draudiem, bet ir ļoti svarīgi izvērtēt, cik tie ir nopietni un reāli bīstami. VP sadarbībā ar VDD, kā arī ņemot vērā starptautisku praksi un pieredzi, ir izstrādājusi precīzus rīcības algoritmus, kā saņemtos draudus vērtēt un kā rīkoties.

Jāuzsver, ka tāpat kā Nacionālais pretterorisma plāns arī draudu riska līmeņa novērtējuma kritēriji ir ierobežotas pieejamības informācija un tie nevar būt publiski, jo tas ietver informāciju, kas ir aktuāla arī noziedzniekiem un viņi to var izmantot pret iestādēm, iedzīvotājiem un arī valsti.

Ministrija akcentē, ka nevienā brīdī nedrīkst zaudēt modrību un šādus ziņojumus pieņemt par pašsaprotamiem, tāpēc, ja tiek saņemts šāds e-pasts, zvans vai īsziņa – vienmēr par to ir jāziņo policijai.

Papildus VDD vērš uzmanību, ka izmeklēšanu saistībā ar Latvijas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs saņemtajām draudu vēstulēm veic VP. Dienests atbilstoši kompetencei sniedz Valsts policijai nepieciešamo atbalstu izmeklēšanā.

Kā pareizi ziņot policijai?

• Pēc draudu paziņojuma saņemšanas persona, kura saņēmusi šo paziņojumu, nekavējoties zvana Valsts policijai uz tālruni 110.
• Persona informē VP par saņemtajiem draudiem, norādot iestādes vai objekta nosaukumu, adresi, savu amatu, vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru.
• Persona informē par e-pasta saņemšanas laiku, draudu sūtītāju un saņemtās informācijas saturu.
• Persona pārsūta saņemto e-pastu ar izteiktajiem draudiem uz VP amatpersonas norādīto e-pasta adresi un seko VP norādēm. Līdz VP atbildei par riska līmeni un nepieciešamo turpmāko rīcību saņemšanai, nav nepieciešams veikt nekādas papildus darbības, tai skaitā izplatīt saņemto informāciju par draudiem.
• VP nekavējoties veiks saņemtās draudu informācijas izvērtēšanu un riska līmeņa noteikšanu.
• Pēc risku izvērtēšanas, VP sazināsies ar e-pastu saņēmēju, sniedzot norādes tālākai rīcībai.
• Iestādes vai objekta kontaktpersona pēc sarunas ar VP atbildīgo amatpersonu par saņemtajiem draudiem informē savu vadību par VP sniegtajām norādēm un rīkojas atbilstoši tām.

ASV sarosījās pēc slaktiņa skolā

Domājot par dažādiem draudiem skolām, neapšaubāmi daudziem prātā nāk Amerikas Savienotās Valstis (ASV), kur liela problēma ir ieroču vardarbība. Lai arī iespējama apšaude izglītības iestādēs ASV nav augsta riska problēma, tomēr Federālās izmeklēšanas biroja (FBI) dati rāda – kopš 2000. gada vidēji ik gadu Valstīs apšaudēs bojā iet vismaz pieci skolēni vai izglītības iestādes darbinieki, vēsta CNN.

Rūpējoties par bērnu drošību, vairāk nekā 95% publisko skolu ASV notiek "apmācības" – blokādes izmēģinājumi ("lockdown drill"), un, absolvējot izglītības iestādi, skolēni ir piedalījušies līdz pat 70 šādos izmēģinājumos, jo ik gadu tie tiek veikti vairākkārt.

Blokādes izmēģinājumi izglītības iestādēs atšķiras, taču to pamati ir vienoti, proti, pastāv trīs noteikumu princips: slēdzenes, gaismas un prom no redzesloka. Attiecīgi tiek aizslēgtas mācību klases durvis, samazināts vai pilnībā izslēgts apgaismojums, savukārt skolēni kopā ar pedagogu patveras iespējami tālākajā telpas stūrī, lai nebūtu redzami no durvīm vai logiem, un ievēro kapa klusumu.

Lielā daļā izglītības iestāžu pirms kārtējā izmēģinājuma skaļruņos tiek nepārprotami paziņots, ka tas ir tikai izmēģinājums, bet dažviet šāda informācija izpaliek, lai radītu maksimāli īstus apstākļus. Tāpat dažas skolas izvēlas atskaņot šaušanas trokšņus, ienest neīstus ieročus, nereti arī tiek simulēti sašaušanas gadījumi, kādam skolēnam vai skolas darbiniekam guļot gaitenī uz grīdas un noklātam ar mākslīgajām asinīm.

Pastiprināta uzmanība drošībai skolās ASV tika pievērsta pēc 1999. gada 20. aprīļa traģiskā Kolumbinas vidusskolas, Kolorado, slaktiņa. Tā laikā divi 12. klases audzēkņi nogalināja 15 cilvēkus, tostarp skolas biedrus un darbiniekus, bet paši izdarīja pašnāvību. Abi slepkavas arī bija pašrocīgi izgatavojuši vairākus spridzekļus, no kuriem lielākā daļa par laimi nedetonēja.

Pēcāk Kolombinas slaktiņš uz līdzīgu rīcību "iedvesmoja" arī desmitiem citus uzbrucējus ne tikai ASV, bet arī citviet pasaulē. Tāpat ilgstoši Kolumbinas traģēdija bija nāvējošākā Valstu vēsturē, līdz 2018. gada 14. februārī Parklendas vidusskolā, Floridā, apšaudē tika nogalināti 17 cilvēki.

Lai arī ne tikai ASV iedzīvotāju, bet arī ekspertu vidū nav vienprātības par to, kā labāk veikt blokādes izmēģinājumus, jo arī mākslīgi radītas situācijas atstāj psiholoģisko iespaidu uz skolēniem, pamatā valda vienprātība – tās ir nepieciešamas, lai trenētu bērnu un skolas personāla "muskuļu atmiņu". Proti, nonākot reālā apšaudē, ikviens bez jebkādas aizkavēšanās varētu izpildīt veicamos soļus.

Daļai sabiedrības arī Latvijā radies jautājums – vai nevajadzētu palielināt skolu gatavību dažādiem apdraudējumiem, tostarp terorisma draudiem, vēl pirms kādi no tiem izrādījušies patiesi?

Policija plāno veikt mācības

Iekšlietu ministrija "tv3.lv" stāsta – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) regulāri izglītības iestādēs vada nodarbības par savas kompetences ietvaros esošajām drošības tēmām, piemēram, rīcību ugunsgrēkā, evakuācijas norisi, drošību vasarā, ziemā, pēc ceļu satiksmes negadījumiem u. c. tēmām, kā arī piedalās dažādos izglītības iestāžu pasākumiem (Drošības dienas, karjeras dienas utt.).

Šādas nodarbības tiek vadītas gan pēc VUGD amatpersonu iniciatīvas, gan atsaucoties uz izglītības iestāžu aicinājumiem. Līdzās tam dažādi izglītojoši materiāli ir jebkuram iedzīvotājam pieejami VUGD tīmekļvietnē.

Savukārt rīcība dažādos apdraudējumos ir mācību saturā, ko veido Valsts izglītības satura un eksaminācijas centrs. Izglītības iestādēm ir arī reizi gadā jārīko evakuācijas mācības.

IeM portālam nenorādīja, vai pēc pēdējo nedēļu aktivitātēm ar terorisma draudu vēstulē nav nepieciešams ieviest obligātas papildu mācības arī šāda apdraudējuma gadījumiem. Taču VP ir uzsākusi izvērstāku sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju ar kuru kopā precizē drošības algoritmus, lai izglītības iestādēm būtu izvērsts skaidrojums par rīcību dažādās situācijās. Tāpat sadarbībā ar pašvaldībam un izglītības iestādēm tiks organizētas mācības, pieaicinot arī vecākus.

Tajā pašā laikā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša norādīja, ka notikušās evakuācijas un saziņa ar policiju, saņemot pēdējo nedēļu terorisma draudu vēstules, bija "labs treniņš" līdzīgām riska situācijām. Tāpat ministres ieskatā tas apliecināja, ka skolas ir labi sagatavotas šādām situācijām un prot atbilstoši rīkoties. Čakša gan rosināja ieviest vienoto tālruni skolām gadījumam, ja ziņu saņemšana par šādiem un līdzīgiem draudiem turpinās arī nākotnē.

Biežāk uzdotie jautājumi par terorisma draudu vēstulēm

Ņemot vērā ne tikai vecāku, bet arī plašākas sabiedrības bažas par terorisma draudu vēstulēm un to ticamību, Valsts policija steigusi skaidrot biežāk saņemtos jautājumus. Lūk, daži no tiem.

Kāpēc iestādes saņem draudu e-pastus un kāds ir to mērķis?

Šo vēstuļu mērķis ir apzināti satraukt un vairot baiļu sajūtu sabiedrībā, traucēt iestāžu darbu un mākslīgi radīt spriedzi, lai destabilizētu situāciju valstī un veicinātu neuzticību valsts iestādēm. Visas Baltijas valstis šobrīd saskaras ar koordinētām un apzinātām noziedznieku darbībām, kas ir iespējams hibrīduzbrukuma elements.

Kā šos noziedzniekus noķert?

Valsts policija aktīvi strādā, lai atšifrētu un apturētu šos noziedzniekus, sadarbojoties gan ar Baltijas valstu un Polijas tiesībsargājošām iestādēm, gan ASV un Eiropolu. Ņemot vērā kibernozieguma īstenošanas veidu, manieri un starptautisko raksturu, paredzams, ka šī izmeklēšana būs komplicēta un, visticamāk, arī ilgstoša.

Pieļaujams, ka persona vai personu grupa, kas stāv aiz šiem draudiem, ir no kādas Latvijai nedraudzīgas valsts.

Kāpēc pie katras iestādes nav dežurējošā policista?

Šobrīd fiziskai policijas klātbūtnei pie izglītības iestādēm nav pamata. Valsts policija ir gatava nekavējoties reaģēt, ja būs nepieciešamība. Izmeklēšanā gūtā informācija aizvien norāda, ka fiziski drošības riski šobrīd nepastāv.

Vairāk informācijas meklē, klikšķinot šeit.