Tiesa lemj, ka EP vēlēšanu rezultāti atbilst likumam

Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesā pārkāpumu pieļāvusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, jo nebija pilnīgi nodrošinājusi tai ar likuma spēku uzlikto pienākumu nosūtīt vēlētājiem paziņojumus par vēlēšanu iecirkni. Tā šodien spriedumā secinājusi tiesa, vienlaikus uzsverot, ka šis pārkāpums nav pietiekami būtisks, lai atceltu vēlēšanu rezulātus. To uzsver arī Centrālās Vēlēšanu komisijas advokāts.

"Tie, kuriem bija sava pārliecība, ka EP vēlēšanās ir jāpiedalās, kuri zināja par kuru politisko spēku balsot, tos neatturēja vēstules nesaņemšana no politisko tiesību īstenošanas, protams, ka vēstules nesaņemšana tikai radīja jautājumu, kāpēc nav nodrošināta šī iespēja, bet tā neietekmēja vēlēšanu rezultātu," teic CVK advokāts un "Cobalt" vadošais partneris Lauris Liepa.

Centrālās Vēlēšanu komisijas darbā un faktā, ka zināmu laiku iepriekšējā balsošanā nebija iespējams nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, tiesa pārkāpumus nesaskatīja.

"Ja tu redzi, ka ir tehniskas grūtības, tad šajā brīdi tas nav iespējams, bet tiklīdz medijos parādījās ziņas, atkal šīs vēlēšanu tiesības varēja īstenot, tātad tās nebija liegtas, tās bija ietekmētas tikai," pauž CVK advokāts.

Nākamnedēļ tiesai jāskata vēl divas līdzīgas sūdzības – vienu iesniedzis "Latviešu nacionālistu" pārstāvis Andris Rubīns, otru – vēl viena sīkpartija "Jaunā Saskaņa". Tikmēr Latvijas Reģionu apvienība pēc garām diskusijām tomēr nolēmusi tiesā nevērsties.

"Mēs nevēlamies tērēt tiesā laiku un noslogot tiesu sistēmu ar šādu tiesvedību, jo, visticamāk, rezultāts ir prognozējums," norāda LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Viņš uzskata, ka juridiski ir neiespējami pierādīt, cik cilvēku, ņemot vērā nesaņemtos paziņojumus par iecirkni un kļūmi iepriekšējā balsošanā, neatnāca uz vēlēšanām. Turklāt vēlēšanu aizklātuma princips neļauj noskaidrot, par ko šie cilvēki būtu balsojuši.

"Ja mēs pieņemam tādu minimālo prognozi, ka 20 cilvēki katrā iecirknī nesaņēma iespēju nobalsot, tātad 20 000 cilvēku. Tas fundamentāli izmaina visu vēlēšanu matemātiku, daudzas partijas netiktu pie otrā mandāta un lielāka pārstāvība būtu partijām, kas pārstāv reģionus," saka Smiltēns.

Centrālā vēlēšanu komisija galīgos EP vēlēšanu rezultātus apstiprināja 31.maijā. Šodien bija pēdējā diena, kad tos bija iespējams apstrīdēt.