Tieslietu ministre rosina paredzēt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos

Tieslietu ministrija kopā ar ekspertiem sākusi strādāt pie likuma izmaiņām, lai Latvijā par seksuālu uzmākšanos varētu saukt pie kriminālatbildības. Nozares ministre pārliecināta, ka šis ir īstais brīdis, kad to darīt, ņemot vērā satraucošo informāciju par notikušo augstskolu pasniedzēju uzmākšanos studentēm.

"Šādas situācijas ir iespējamas gan augtskolās, gana darba vietās, kur ir varas attiecības, un kur mēs nevaram runāt,ka tā ir brīvprātīga divu pieaugušu personu vēlme izrādīt savas emocijas. un tieši par to ir šis priekšlikums, mēs nerunājam par komplimentiem, mēs nerunājam par glaimiem, mēs runājam par uzmākšanos, kas ir nevēlama, kura personu nostāda cietušā stāvoklī," stāsta tieslietu Lībiņa-Egnere.

Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Un tai ir  dažādas formas – tā var būt gan verbāla – seksuāla rakstura piezīmes un joki, gan nevēlams fizisks kontakts un pieskārieni, psiholoģiska ietekmēšana. Turklāt šāda uzvedība var tikt īstenota izmantojot arī digitālo vidi. Nereti šāda pazemošana paliek bez sekām, un tas rada nesodāmības sajūtu.

Tieslietu ministrija priekšlikumus vēl izstrādā, bet drīzumā sola tos iesniegt Saeimā uz otro lasījumu grozījumiem Krimināllikumā.

"Valsts nevar domāt, ka tikai un vienīgi, ka izvarošana ir vienīgais seksuālās vardarbības veids, kā persona tiek pazemota, arī šāda uzmākšanās var būt pazemojoša, un mēs redzam, kā šāda problēma diemžēl Latvijā ir," saka Lībiņa-Egnere.

Latvijas vadošā sieviešu tiesību aizstāvības organizācija, "Centrs Marta" uzskata, ka kriminālatbidlības noteikšana par seksuālu uzmākšanos ir nepieciešams solis.

"Mēs pilnībā atbalstam šādu grozījumu virzību,  jo tas, ko mēs redzam Latvija sabiedrībā, seksuālā uzmākšanās –  pastāv. Par to varbūt daudz nerunā un to neatpazīst," stāsta biedrības vadītāja Iluta Lāce.

Pirms trim gadiem veiktajā Centrālās statistikas pārvaldes  aptaujā par vardarbību secināts, ka 11% sieviešu un 5% vīriešu   ir piedzīvojuši seksuālu uzmākšanos darbavietā.

"Šī seksuālā uzmākšanās, seksuālā aizskaršana, tā notiek ne jau tikai darba vidē, tā notiek arī citās publiskās telpās, un šāda likuma norma palīdzētu regulēt to,  vienalga – vai tu esi sporta klubā, vai tu esi uz ielas, ja tu esi ar to saskāries, tu vari vērsties tiesībsargājošās institūcijas, un tas arī pašām tiesībsargājošajām institūcijām sekmētu un palīdzētu veidot vienotu, skaidru izpratni par šiem noziegumiem," saka Lāce.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns paudis, ka seksuālo uzmākšanos ir iespējams kriminalizēt, taču tādā gadījumā likumā jābūt ļoti skaidri formulētam, kādas tieši darbības nav pieļaujamas. Pretējā gadījumā likums reālajā dzīvē būs nepiemērojams.