Uz saturu

Tirgotāji gatavojas plastmasas maisiņu ierobežojumiem

Jau pēc nepilna mēneša Latvijas veikalos ierobežos plastmasas maisiņu patēriņu. Tas nozīmē, ka pie kasēm vairs nebūs vienreizējo bezmaksas maisiņu. Grozījumi Iepakojuma likumā tiek veikti, lai pildītu Eiropas Savienības mērķi samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu.

2018. gada 6. decembrī 7:31

Piemēram, plānie maisiņi pie kasēm, kurus vēl var ņemt neierobežotā daudzumā bez maksas, jau 1. janvārī veikalos vairs nebūs pieejami. Taču blakus sveramajām precēm tie paliks, tikai to sastāvs, kā prasa likums, nedaudz mainīsies. Izņemt šos maisiņus no apgrozības tirgotāji nevēlas, jo pircēji tam nebūs gatavi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Liene Dupate-Ugule
"Maxima Latvia" komunikācijas vadītāja

Pašreiz mums jāpielāgojas pircēju paradumiem, jo viņi vēlas ievietot kartupeļus atsevišķā maisiņā, pašreiz cilvēki vēl nenāk uz veikalu ar savu plastmasas iepakojumu, lai varētu ielikt savā maisiņā.

Šobrīd iedzīvotāji pamazām mēģina sevi pieradināt, ejot uz veikalu, ņemt līdzi auduma un citu materiālu vairākkārt lietojamos maisiņus. Piemēram, veikalu tīklā "Maxima" novērots, ka gada laikā par pusi pieaudzis šādu maisiņu apjomi. To atzīst arī LNT aptaujātie pircēji, taču ņemt līdzi arī vienreizējos maisiņus no mājām pagaidām nešķiet reāli.

Šie paradumi gan nemainās tik ātri, cik gribētu. Piemēram, pērn pircējiem izsniegti 1, 7 miljoni kilogramu vieglo plastmasas iepirkuma maisiņu un gandrīz divi miljoni kilogramu lielo maisiņu. Patērētais maisiņu skaits uz 1 iedzīvotāju ir 400 gadā. Tikmēr videi šis kaitējums ir ļoti nopietns.

Laima Kubliņa
SIA "Zaļā josta" pārstāve

Ja mēs zinām, ka plastmasa tiek gatavota no naftas produktiem, apjomi ir ļoti iespaidīgi. Galvenais kaitējums, ko plastmasas iepirkuma maisiņi dara ekoloģijai, ir tas, ka tie dabā nesadalās, un, nonākot apkārtējā vidē, lielākoties no tā cieš tieši dzīvnieki.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpēc no 1. janvāra vienreizējo maisiņu apjomi sāks kristies, taču – ne tik ātri, ja tie tiktu izņemti no apgrozības pavisam. Tomēr arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzskata, ka pārejas periodam ir jābūt.

Natālija Cudečka-Puriņa
VARAM Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja

Gan tirgotājiem, gan patērētajiem ir jābūt laika posmam, kurā var sagatavoties tām izmaiņām un pielāgoties viņām. Tas, ko redzam sarunās ar tirgotājiem, viņi ļoti aktīvi domā šajā virzienā, un daudzos veikalos parādās alternatīvie materiāli.

Pēc 6 gadiem vieglās plastmasas maisiņus vairs veikalos nedrīkstēs piedāvāt iedzīvotājiem. Lai tam sagatavotos, vides aktīvisti jau tagad aicina augļiem un dārzeņiem izmantot savus. Vai vismaz sākt ar to, ka, pērkot divus banānus, neizmantot maisiņus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm