Trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas turpmāk pildīs KNAB
No nākamā gada trauksmes celšanas sistēmā gaidāmas pārmaiņas – līdzšinējās Valsts kancelejas funkcijas pārņems Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pārraugot ziņojumu pieņemšanu un izvērtēšanu. Speciālisti lēš, ka tas varētu stiprināt mehānisma neatkarību un palielināt uzticēšanos trauksmes celšanai gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā.
Trauksmes celšanas sistēma Latvijā piedzīvo būtiskas izmaiņas – no nākamā gada visu ziņojumu galvenais kontrolpunkts būs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tas nozīmē centralizētāku pieeju un lielākas pilnvaras pārkāpumu atklāšanā. Un eksperti norāda – tas varētu būt solis uz drošāku un godīgāku darba vidi.
Trauksmes celšanas mehānisms Latvijā ieviests pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Kopumā šajā laikā saņemti teju divarpus tūkstoši ziņojumu, no kuriem aptuveni trešdaļa atzīti par pamatotiem trauksmes cēlēju ziņojumiem – tie attiecas uz pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrības intereses vai drošību darba vidē.
Aptaujas dati liecina, ka 40% strādājošo nepieciešamības gadījumā būtu gatavi celt trauksmi, bet aptuveni ceturtdaļa norāda, ka nav pārliecināti, ka būtu pietiekami aizsargāti, ja lemtu par labu ziņošanai.
"Ja mēs runājam par publisko sektoru, tad bieži tas būtu ziņojums par kādas amatpersonas prettiesisku rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, kur ir iesaistīti iepirkumi, kur ir arī interešu konflikta situācijas," saka Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe.
Eksperti norāda – trauksmes cēlēji ziņo ne tikai par finanšu pārkāpumiem vai interešu konflikta situācijām. Bieži tās ir arī situācijas par darba drošības ignorēšanu vai pārkāpumi aprūpes iestādēs, tāpat cilvēki ziņo arī par neaizsargātu sabiedrības grupu – bērnu, senioru – apdraudējumu. Tomēr, vērtējot kopumā, uzticēšanās sistēmai aug samērā lēni, tāpēc informēšana un skaidri noteikumi joprojām ir būtisks darbs, lai cilvēki justos droši par ziņojumu iesniegšanu.
"Mēs saprotam, ka vēl būs vajadzīgi uzlabojumi, lai tiešām mēs vairotu uzticību, un ne tikai valsts pārvaldē strādājošiem, ikvienam cilvēkam – par nelikumīgām darbībām ir jāziņo, fakti ir jāpārbauda, un tikai tā mēs tiksim uz priekšu," stāsta Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Trauksmes celšanas sistēmā ir vairāki virzieni, kur nepieciešami uzlabojumi. Tiek apsvērta arī iespēja, kā motivēt trauksmes cēlējus.
"Ir idejas, ko varētu uzlabot, dažādas diskusijas šobrīd notiek, viena no tām varētu būt par atlīdzībām trauksmes cēlējiem, it īpaši, ja tiek ziņots par tādiem gadījumiem, kur tiek nodarīts kaitējums tautsaimniecībai, valsts interesēm vai arī gadījumos, kad tas ir saistīts ar korupciju – kukuļiem," pauž KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Birojs pārņems arī darbinieku mācību organizēšanu par trauksmes cēlēju ziņojumu pieņemšanu, tīmekļvietni "trauksmescelejs.lv" un izskatīs ziņojumus, kuriem šobrīd nav skaidri noteiktas kompetentās institūcijas. Kontrolpunkta funkcijas birojs plāno pārņemt no nākamā gada marta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
