Trūkst sociālo darbinieku, kas strādātu ar problēmu bērniem; algas ir neapmierinošas

Kamēr jauniešu vidū pieaug narkotiku popularitāte, trūkst sociālo darbinieku, kuri spētu strādāt ar šiem problēmu bērniem. Piedāvātās algas valsts un pašvaldību iestādēs nav konkurētspējīgas.

Ārsti aizvadītajā nedēļā cēla trauksmi, ka pusaudžu vidū strauji aug narkotiku izplatība, un otrdienas vakarā vien neatliekamā palīdzība saukta desmit gadījumos, kad pie "Origo" centra atrasti bezsamaņā esoši, pārdozējuši pusaudži kritiskā stāvoklī. Daļa no tiem bija no Jūrmalas bērnunama "Sprīdītis", kurā akūti trūkst darbinieku.

Darbinieku trūkums tiek minēts kā galvenais iemesls, kādēļ nesokas darbs ar problēmjauniešiem.

Jūrmalas pašvaldības mājaslapā redzamas vairākas vakances darbam pašvaldības sociālo pakalpojumu centra "Kauguri" Bērnu un jauniešu mājā "Sprīdītis". Tiek meklēts jauns iestādes direktors ar algu 1843 eiro pirms nodokļiem un sociālais pedagogs 1483 eiro uz papīra, savukārt sociālam rehabilitētājam piedāvāts vien stabils atalgojums 974 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Latvijas sociālo darbinieku biedrībā lēš, ka vidēji sociālais darbinieks valstī saņem ap 1000 eiro "uz rokas", bet atalgojumu katra pašvaldība nosaka pati. Jaunie profesionāļi, kas gribētu strādāt šo darbu, ir ar krietni augstākām prasībām.

"Mēs ar jauniešiem, kad runājām, par kādu algu viņi būtu gatavi strādāt šo darbu, viņiem prasības ir brīnišķīgas – kabinetu no divām daļām, darba daļa un atpūtas daļa, viņiem vajag 3000 eiro uz rokas, dienesta dzīvokli, asistentu, kas palīdz un transportu ar šoferi," norāda Latvijas sociālo darbinieku biedrības vadītāja Una Lapskalna-Alksne.

Un šāds atalgojums pie šāda darba būtu patiešām adekvāts, saka biedrībā. "Manuprāt, tas ir normāls atalgojums, jo sociālie darbinieki izdeg. Aizbraukt ar ģimeni ceļojumā vismaz reizi gadā būtu normāla un veselīga atalgojuma ieguldījums ģimenē, skaidrs, ka mēs savas problēmas mēdzam nest uz mājām, ja es teiktu, ka tā nenotiek, es melotu," pauž Latvijas sociālo darbinieku biedrības vadītāja.

Bērnu aizsardzības centra darbinieki ir runājuši par problēmu bērniem no "Sprīdīša", kuri neslēpj, ka ar apreibinošajām vielām aizpilda savas dzīves tukšumu, bēg no realitātes bezcerības un pārdzīvojumiem. Jaunieši šajā sociālo pakalpojumu centrā drīkst brīvi pārvietoties un iet savās gaitās, viņiem ir nodrošināta gultasvieta, ēdiens, bet trūkst sociālā darba, motivācijas, iedvesmas, ko mainīt dzīvē.

"Ar bērniem nevar: vienkārši viņi tur ir! Neviens no tiem bērniem nav izvēlējies situāciju, ka viņi nav nevienam vajadzīgi. Es domāju, – tieši no speciālistiem ir atkarīgs, vai viņi veidos piesaisti, vai novērtēs viņu vajadzību ne tikai pēc ēdiena un gultas, kas ir vajadzīgs, bet arī pēc citām lietām," saka Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska.

Bērnu aizsardzības centra vadītāja ir pārliecināta – kamēr netiks atrasti spēcīgi, motivēti un profesionāli sociālie darbinieki, kas spētu uzrunāt un novirzīt problēmu jauniešus uz pareizā ceļa, nekas nemainīsies.

"Viņi neslēpj, brīvi runā, atzīst. Pirms šī narkotiku buma bija alkohola lietošanas bums, tas kā viņi ieguva alkoholu – zaga veikalos. To atzīst arī paši tirgotāji, viņiem vieglāk ir "nepamanīt" nekā reaģēt. Neredz, ar ko aizpildīt savu laiku, viņiem ir ļoti daudz brīva laika. (..) Pārsvarā tās ir tādas psiholoģiskas grūtības, vienaudžu vardarbība un arī pieaugušo vienaldzība," vērš uzmanību Kovaļevska.

Saeimas Sociālo lietu komisija jautājumam par sociālo darbinieku trūkumu, kā arī par narkotiku straujo izplatību jauniešu vidū plāno spriest jūlijā, pieaicinot nozares ekspertus un atbildīgās amatpersonas – tā TV3 Ziņām apliecināja komisijas vadītājs Andris Bērziņš.