Tūkstošiem eiro vērtais pulkstenis, kas nav minēts Burova amatpersonas deklarācijā, esot sena dāvana

Proti, Burovs joprojām izmantojot domes autostāvvietu pie Kongresu nama, lai gan viņam uz to nav tiesību.

"Ja mēs, jebkurš rīdzinieks, kas ierodamies Rīgā ar automašīnu, vēlamies novietot automašīnu, mēs par to stundā maksājam divus eiro, nākamā stunda – 2,50 eiro. Un, izskatot to, vai Burova kungs ir "Rīgas namu" amatpersona vai darbinieks, man nākas konstatēt, ka viņš nav, tad jautājums – kādēļ viņam šāda caurlaide ir piešķirta," akcentē partijas "Saskaņa" Rīgas domes deputāta amata kandidāts Guntars Grīnvalds.

Politiķis arī lūdzis gan KNAB, gan Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt Burova zelta rokaspulksteņa izcelsmi. Grīnvalds lēš, ka tā cena varētu sasniegt pat 25 000 eiro.

"Caurskatot Burova kunga amatpersonu deklarācijas, nevienā no deklarācijām neatradu to, ka vai nu viņš šādu pulksteni, lepnu, greznu, zelta krāsas, ir pieņēmis kā dāvinājumu, jo arī dāvinājumi ir jānorāda amatpersonu deklarācijās, vai arī būtu iegādājies," turpina Grīnvalds.

Burovs neslēpj, ka "Rīgas namu" caurlaidi saņēmis laikā, kad bijis domes priekšsēdētājs. Tomēr sev veltītos pārmetumus viņš daļēji noraida, jo konkrētā teritorija ir nevis maksas, bet gan domes darbiniekiem paredzēta dienesta stāvvieta.

"Jā, patiešām es pa šo pusgadu kaut kādas reizes četras, maksimums, atstāju uz kaut kādu stundu mašīnu, ne pa nakti, ne uz visu dienu, pie Kongresu nama. Es varu atzīt, ka tas nav labi, tas nav korekti, ņemot vērā, ka man šobrīd nav tādas attiecības, un es to vairāk neizmantošu," atbild Burovs.

Savukārt, komentējot pārmetumus par pulksteni, bijušais mērs taisnojās, ka to nēsā jau vismaz desmit gadus.

"Nē, tas nav deklarēts, jo es pats neiegādājos to pulksteni. Tā ir dāvana no drauga, kas nav amatpersona un kas nekad nebija saistīts ar manu darbību," piebilda Burovs.

Burovs arī pirms desmit gadiem bija valsts amatpersona, jo ieņēma Rīgas domes Īpašumu departamenta direktora amatu. Saskaņā ar likumu amatpersonai jādeklarē dāvinājumi, kas pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās mēnešalgas. 2010. gadā minimālā alga bija 180 latu. Eiro izteiksmē Burovam tobrīd bija jādeklarē dāvinājumi, kuru vērtība ir nedaudz virs pieciem tūkstošiem.

Jāpiebilst, ka nesaskaņas starp abiem politiķiem sākās jau gada sākumā, kad Burovs, būdams mērs, Grīnvaldu atlaida no Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes.