Administratīvā atbildība ir pārāk maigs sods par zaudētu dzīvību. Tāds ir jaunās Veselības inspekcijas (VI) vadītājas Aijas Mežsargas lēmums Tukuma slimnīcā dzemdībās mirušās sievietes lietā. TV3 Ziņu rīcībā nonākusi informācija, ka vakar inspekcijas vadītāja atcēlusi iepriekš uzlikto administratīvo sodu, tā vietā lietas materiālus nosūtot Tukuma prokuratūrai. Tas nozīmē, ka ginekoloģei nāksies par notikušo atbildēt tiesā.
Pirms pusgada jau vēstījām par traģēdiju Tukuma slimnīcā, kad 31 gadu vecā Kristīne 16. septembrī ieradās Dzemdību nodaļā, lai laistu pasaulē savu otro dēliņu. Dzemdības jau bija noslēgušās un puika nācis pasaulē, kad sievietei kļuva slikti. Pēc piecām stundām viņa jau bija zaudējusi tik daudz asiņu, ka sievietes sirds apstājās, bet ģimene un draugi tā arī neziņā gaidīja prieka vēsti. Tikai tad, kad jau vakarā bērnu tēvs zvanīja Tukuma slimnīcai, viņš uzzināja, ka Kristīnes vairs nav.
Veselības inspekcija bija cietušās ģimenes pēdējā cerība. Bez dzīvesbiedres un mātes palikušajiem šoks bija iepriekšējais inspekcijas lēmums piemērot ārstei administratīvo atbildību. Tagad VI vadība mainījusies, tāpat arī iestādes skatījums uz ārstes vainu un atbildību. Jau iepriekš TV3 vēstījām par šokējošiem lietas apstākļiem – kad sieviete noasiņojusi, ārstes nemaz neesot bijis klāt.
Ģimene bija lūgusi jauno inspekcijas vadītāju nozīmēt atkārtotu notikušā ekspertīzi, taču tas noraidīts, jo, pēc Mežsargas domām, tas nav bijis nepieciešams. Ar atklāto informāciju esot pietiekami, lai sodu mainītu. Turklāt nākusi klajā vēl viena šīs pašas ginekoloģes Solvitas Krūzes nolaidība, kad pirms diviem gadiem dzemdībās Tukuma slimnīcā gāja bojā mazulis. Bērnu zaudējusī māte toreiz saņēma lielāko kompensāciju Latvijas vēsturē – 106 000 eiro.
Aija Mežsarga, Veselības inspekcijas vadītāja:
Gan 2014. gada marta dzemdībās, kad bojā gāja mazulis, gan 2015. gada septembra dzemdībās, pēc kurām mira sieviete, konstatēts, ka šīs pašas ārstes dēļ pieļauti pārkāpumi. Abu lietu materiāli nosūtīti prokuratūrai, lai noskaidrotu, vai šīs personas darbībās vai bezdarbībās ir noziedzīgais sastāvs.
Veselības inspekcija arī nosūtījusi vēstuli Latvijas Ārstu biedrībai ar lūgumu izvērtēt, vai tā saskata ginekoloģes vainu, un, ja tā, lai biedrība lemj par atbilstošu sodu. Likums paredz iespēju ārsti sodīt ar piezīmi, rājienu vai sertifikāta anulēšanu.
Par Veselības inspekcijas lēmumu Tukuma slimnīca uzzināja tikai no TV3 Ziņām. Inspekcijai nav pienākuma informēt slimnīcu, tāpēc tas arī nav darīts. Ginekoloģe Krūze tur strādā joprojām, un slimnīcas vadība ar ārstes darbu ir apmierināta.
Dzintra Rabkeviča, Tukuma slimnīcas vadītāja:
Ja Jūs vaicājat par dakteres Krūzes profesionalitāti un darba spējām, man nav nekāda pamata to apšaubīt. Viņa katru dienu ir darbā, darbu dara apzinīgi, un Jūs dzirdētu ļoti daudz pateicību no citiem viņas pacientiem. Tie nav tikai šie divi gadījumi.
Atbildot uz jautājumu, vai par ārstes palikšanu amatā neradās šaubas jau pēc mazuļa nāves 2014. gadā, Rabkeviča atbild, ka neesot bijis sūdzību no cietušās ģimenes. "Tad jābūt tiesvedībai, lai ārstes vainu pierādītu," uzskata Rabkeviča.
Tukuma slimnīca satraukusies, ka varētu pēc notikušā zaudēt Dzemdību nodaļu. Tā kā pērn Kristīne bija viena no pavisam 11 sievietēm, kas gāja bojā dzemdībās, slimnīcas vadība aicina izvērtēt, vai tā nav visas sistēmas vaina.
