Turpmāk drīkst tirgot tikai dzērienus ar depozīta zīmi; nākamgad plāno paplašināt nododamās taras klāstu
Ar šodienu taras depozīta sistēmas darbībā sācis jauns posms – noslēdzies pusgadu ilgais pārejas periods, kas nozīmē, ka tagad veikalu plauktos visiem iepakojumiem, kas iekļauti sistēmā, ir jābūt ar depozīta zīmi. Vienlaikus sistēmas ieviesēji uzskata, ka iedzīvotāji ar jauno kārtību ir apraduši. Prognozē, ka līdz gada beigām izdosies sasniegt uzstādīto mērķi – proti, lai vismaz 70% pārdoto taras vienību atdotu atpakaļ, vēsta TV3 Ziņas.
Kopš Latvijā darbojas depozīta sistēma, ir pagājis tieši pusgads, un tas nozīmē, ka ir noslēdzies sistēmas ieviešanas pārejas periods. Lai gan šis laiks galvenokārt tika dots, lai jaunajai kārtībai pielāgotos dzērienu ražotāji un izplatītāji, šī ir arī laba ziņa pircējiem – pārejas perioda beigas nozīmē, ka no šodienas veikalu plauktos atradīsies vien tādi dzērienu iepakojumi, kurus var nodot depozīta taras punktos.
"Dzīve, pirmkārt, būs vienkāršāka iedzīvotājiem. No šīs dienas vairs nav vajadzības skatīties, kuru pudeli nest uz šķirošanas konteineru, kuru nest uz veikalu, lai nodotu atpakaļ tirgotājam."
Valsts vides dienestā norāda, līdz ar pārejas perioda beigām absolūts vairums ražotāju un izplatītāju jaunajai kārtībai ir spējuši pielāgoties. Tāpat ar katru mēnesi pieaug sabiedrības iesaiste – ja depozīta sistēmas darbības pašā sākumā nodoto iepakojumu apjoms pret tirgū laisto bija vien pāris procenti, jo arī marķēto pudeļu skaits bija niecīgs, tad jūnijā nodota jau vairāk nekā puse iepakojumu. Dienests prognozē – līdz gada beigām izdosies sasniegt arī pašu uzstādīto mērķi – 70% atpakaļ atdotā iepakojuma.
"Mēs redzam, ka jau 60% no tirgū laistā atgriežas. Un katra otrā pudele no atkārtoti izmantotā varētu būt jau tā, kas ir sistēmā jau otro reizi," norāda dienestā.
Savukārt "Depozīta iepakojuma operators" aplēsis, kopš jūnija beigām ik dienu taromātos nonākot virs 1 miljona depozīta iepakojumu un kopējais nodotais taras apjoms jau pārsniedzis 80 miljonus vienību. Visvairāk – teju puse nodoto iepakojumu – ir dažāda veida PET pudeles, kam seko metāla skārdenes un atkārtoti uzpildāms stikla iepakojums – piemēram, alus pudeles. Savukārt 6% nodotā ir vienreiz lietojams stikla iepakojums.
"Kopā šobrīd simtmiljonais iepakojums, es teiktu, ir dažu nedēļu jautājums. Tas ir milzīgs apjoms, kas katru dienu ienāk mūsu taromātu tīklā, manuālajos pieņemšanas punktos un tālāk tiek transportēts uz mūsu šķirošanas centru. Un tas ir apjoms, no kura liela daļa nenonāk mežā, dabā un arī būtiski sadzīves atkritumos, kur tad tālākais ceļš lielai daļai šo iepakojumu ir uz poligonu, uz aprakšanu," saka Stūrītis.
Un, lai dažādi iepakojumi vēl mazāk nonāktu dabā vai kopējā atkritumu konteinerā, jau no nākamā gada plānots depozīta sistēmā nododamo iepakojumu veidus paplašināt. Proti, nodot varētu arī sīrupu pudeles, kā arī stipro alkoholisko kokteiļu, kā stikla, tā PET pudeles.
"Tāpēc jau arī patiesībā depozīta sistēma tika ieviesta, ar vienu nozīmīgu mērķi – samazināt plastmasas pudeļu apjomu, kas nonāk apritē, to pārstrādāt. Un līdz ar to, lai turpinātu uzlabot sistēmu, ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu, ka no nākamā gada sistēmu paplašinātu ar papildu dzērienu iepakojumu vienībām," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Vienlaikus Valsts vides dienestā neslēpj, lai gan depozīta sistēma nu jau ieskrējusies, joprojām ir veikali, kuri vai nu atsakās parakstīt līgumus par taras savākšanu, vai arī to dara niecīgā apjomā. Šo veikalnieku darbību Vides dienests kopā ar depozīta operatoru solās uzraudzīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
