Baltijas jūra turpina grauzt Kurzemes piekrasti. Liepājā pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jūra jau vairākus gadus lauzās bīstami tuvu. Tagad krastu sargā jūrā izbūvēta speciāla aizsargjosla. Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā un tās funkcija ir – apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu pret noskalošanos.
Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultā pēdējo desmit gadu laikā Liepājas pilsētas kritiskās infrastruktūras objekts – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu stacija bija nonākuši krasta tiešās noskalošanās zonā.
Agrāk starp jūru un iekārtām bija 200 m plata zemes strēle. Tagad atlikuši vien nepilni 50 metri. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo desmit līdz 20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, netālu esošais Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiktu ieskaloti jūrā.
Mārtiņš Ābols
Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs
"Pēc vētrām mēs redzam, ka krasta līnija brūk – gan vētras, gan dabas procesu un aizvien mazāka paliek šī zemes strēlīte gan līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, gan arī līdz ebreju piemiņas vietai. Tas ir nozīmīgs objekts. Tāpēc pieņemts lēmums, ka kaut kas ir jādara. Pārcelt attīrīšanas iekārtas izmaksātu desmit reižu dārgāk nekā izbūvējot šādu aizsargbūvi."
Ņemot vērā risku, ka krasta erozijas un vētras laikā jūrā tiktu ieskalota bijusī hlorētavas ēka vai dūņu lauks – tika pieņemts lēmums Baltijas jūrā izbūvēt aizsargjoslu.
Uz ziemeļiem no Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu stacija izbūvēta šāda Baltijas jūras krasta aizsargbūve jeb tā sauktā būna. Tā stiepjas 225 metru garumā, eksplustācijā nodota pirms pusotra gada.
Projektējot būnu tika ņemti vērā biežākie vēja virzieni. Liepājas piekrastē smilšu migrācija galvenokārt vērojama no dienvidiem un ziemeļu pusi.
Mārtiņš Ābols
Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs
"Šobrīd, kur mēs atrodamies, pirms būnas izbūves bija jūra un šeit mēs stāvam uz 20 līdz 30 metru plaša liedaga. Mēs varam jau redzēt uzlabojumus, kas, protams, pie stiprākas vētras varētu skaloties nost, bet šī buferzona šeit veidojas un tas nozīmē, ka šis projekts ir sasniedzis mērķus."
Liepājas būna ir vienīgā jaunā šāda tipa būve Baltijas valstīs. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz sešarpus miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu sedz Eriopas Savienības fondi.
Pati būna ir salīdzinoši vienkārša — tā ir līdzīga molam un sastāv no ģeocaurulēm, kas pildītas ar smiltīm, kā arī lielizmēra akmeņiem un 1919 lielizmēra betona kubiem. Tomēr tās celtniecības apstākļi bija izaicinoši. Liepājas spēcīgie vēji un viļņi prasa īpašu meistarību darbu plānošanā.
"Šī konstrukcija sevi pierāda darbībā un mēs ļoti ceram, ka ilgtermiņā nerunājam par pieciem līdz desmit, bet 60 līdz 80 gadiem, cerams dos vēl lielāku efektu nekā tas ir redzams šodien," cer Ābols.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Taču ar to krasta nostiprināšana nebeidzas. Papildus tam Liepājas pašvaldība īsteno projektu, kas ir kā papildinājums būnas projektam, krasta nostiprināšana 450 m garumā tieši gar krasta līniju gar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tādējādi dubultotas tiek cerības, ka pie stiprākām vētrām krasta erozija šajā posmā, kas ir stratēģiski nozīmīgs objekts gan pilsētas, gan valsts nozīmē, tiktu pasargāts
Plašu rezonansi un iedzīvotāju interesi izraisījuši kādreizējā Liepājas cietokšņa daļas – Ziemeļu fortu – betona konstrukciju un augsnes slāņu nogruvumi. Vējš, erozija, spēcīgais viļņu spēks pamazām pamazām ne tikai aprij Baltijas jūras stāvkrastu, bet viens pēc otra jūrā pazūd arī Liepājas krasta artilērijas cietokšņa fragmenti.
"Ziemeļu forti līdz šim ari kalpojuši kā sava veida krasta aizsargs, taču pēdējos gados ūdens aprijis lielāko daļu vēsturiskās būves fragmentu," norāda Ābols.
Šis vēsturiskais cietoksnis ir tūristu iecienīts galamērķis. Tomēr, apmeklējot Ziemeļu fortus, jābūt ļoti uzmanīgiem. 19. gadsimta cariskās Krievijas būvētie nocietinājumi, kas vēl pirms 10 gadiem atradās kāpu augšgala, šodien ir ūdens apskaloti.
Baltijas jūras stāvkrasts Karostā ir bīstams, un krasts var iebrukt. Tāpēc aizliegts staigāt zem fortu drupām.
